Ir kāds Jaungada ēdiens, kas joprojām pārsteidz ikvienu, kam to stāstu. To gatavo 31.decembrī, bet Vecgada vakarā neviens to neēd. Parasti no virtuves to iznes tikai nākamajā rītā.
Vecgada pēdējā dienā vīramāte dodas uz tirgu un iegādājas dzīvas karpas. To kopējais svars nepārsniedz divus kilogramus, jo lielākas zivis cepeškrāsnī nevar ievietot. Karpu skaits ir atkarīgs no cilvēku skaita, kuri sēdīsies pie Jaungada galda.
Pēc tam vīramāte zivis nomazgā un attīra no zvīņām, kuras neizmet. Patiesībā viņa nav māņticīga sieviete, bet nez kāpēc katru gadu ievēro šo tradīciju, kas vairāk līdzinās rituālam.
Pastāv ticējums, ka zvīņas jātur mājā veselu gadu – tad ģimenē valdīs materiālā labklājība. Precīzi nezinu, cik ilgi šī tradīcija tiek ievērota mana vīra ģimenē, bet zinu, ka tā pastāv jau daudzus gadus.
Kad zvīņas ir nokasītas, vīramāte tās ieber maisiņā, bet zivis liek uz cepešpannas, uzber sāli un pārklāj ar biezu krējuma kārtu. Nekādas citas garšvielas viņa neizmanto.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk