Sveiciens visiem, mani sauc Alīna, man ir 28 gadi. Strādāju par medmāsu slimnīcas ķirurģijas nodaļā. Apmēram pirms gada paņēmu bankā hipotekāro kredītu, tagad dzīvoju savā privātajā mājoklī. Vecāki palīdzēja man veikt pirmo kredīta maksājumu, par ko esmu viņiem bezgala pateicīga. Turklāt tētis bieži pēc savas iniciatīvas man pārskaita naudu bankas karti, lai es varētu atļauties vairāk.
Kad pārcēlos uz jauno mitekli, ātri atradu kopīgu valodu ar kaimiņiem. Jo īpaši es sadraudzējos ar sievieti vārdā Valentīna, kuras dzīvoklis atrodas pretī manējam. Jaunā kaimiņiene strādāja rūpnīcā un viena audzināja meitu.
Kādā nedēļas nogalē es izgāju kāpņu telpā, lai izmest atkritumu maisu. Tur es satiku Valentīnu. Viņa uzaicināja mani pie sevis uz tēju. Pēc tam es ierosināju, lai viņa un viņas meitiņa atnāk paciemoties pie manis. Todien man ledusskapī bija gardas kūkas. Godīgi sakot, man īpaši nepatīk pašai iet ciemos, es jūtos daudz labāk savās mājās. Valentīna uzreiz piekrita, teica, ka paņems meitu un atnāks.
Pēc neilga brīža māte un meita jau sēdēja pie mana galda un dzēra tēju. Valentīnas meita, kurai ir tikai pieci gadi, apēda visas kūkas, mēs nedabūjām nevienu pašu. Man nav žēl saldumu viesiem, bet šādu uzvedību uzskatu par nepieņemamu.
Pēc manām domām, bērni ir jāaudzina, lai viņi būtu kulturāli un zinātu elementārus pieklājības noteikumus. Tā mani audzināja mamma. Manuprāt, viesībās mesties virsū maltītei ir slikts tonis, it īpaši, ja pats esi atnācis tukšām rokām.
Tomēr no šā brīža viss tikai sākās. Turpmāk kaimiņiene pastāvīgi sekoja, kad es atgriežos no darba un pieteicās uz tēju. Mana audzināšana neļāva man atteikt sievietei. Viņa vienmēr ņēma līdzi meitu, kura uzvedās neadekvāti.
Beigās man šīs nepārtrauktās ciemošanās bija tik ļoti apnikušas, ka piekritu atdot visas kūkas kopā ar tēju, lai tikai kaimiņienes mani liktu mierā. Protams, kaut tādu viņām pateikt es nespēju.
Tomēr vakar bija situācija, kas ļāva man kaimiņienei pateikt visu ko domāju, jo manai pacietībai bija pienācis gals. Valentīnas meitiņa, pārkāpjot slieksni, man jautāja:
– Alīnas tante, ko tu šodien pasniegsi pie tējas? Un es gribu arī ēst. Kāds ēdiens jums ir?
Es nespēju samierināties ar tādu nekaunību. Aizvedu Valentīnu malā un teicu, ka man tagad nav vēlēšanās dzert tēju. Tāpat es ieteicu, lai viņa pati nopērk meitai saldumus un ēdienu.
Kaimiņiene ar meitu aizgāja, bet pirms aiziešanas apveltīja mani ar pāris necenzētiem vārdiem.
Tagad es kaut kā jūtos neērti, lai gan es taču patiesībā neko sliktu neizdarīju, vai ne?
Ko tu domā par šo situāciju? Vai ar līdzīgu nācies saskarties savā dzīvē? Priecāsimies, ja komentāros dalīsies savā pieredzē!