Laika posmā no 1960. līdz 1970. gadam dzimušie cilvēki bieži tiek uzskatīti par pēdējo paaudzi, kuras bērnība aizritēja lielā brīvībā un bez digitālo ierīču klātbūtnes.
Kā norāda izdevums “OkDiario”, atsaucoties uz psihologa Pītera Greja pētījumu, šādi augšanas apstākļi tiešā veidā veicināja bērnu neatkarību, pašpārliecinātību un iekšējo noturību.
Tajā pašā laikā pētījuma autori atgādina par cilvēcisku tendenci pēc daudziem gadu desmitiem savas bērnības atmiņas izskaistināt.
Prātā parasti spilgtāk paliek patīkamie notikumi un kopīgie piedzīvojumi, kamēr ikdienas sarežģījumi ar laiku piemirstas, tāpēc ne katram šis dzīves posms patiesībā bijis tik bezrūpīgs.
Brīvība bez pieaugušo uzraudzības
Viens no galvenajiem šīs paaudzes bērnības stūrakmeņiem bija iespēja pavadīt daudz laika ārā bez nepārtrauktas vecāku klātbūtnes. Bērni paši iepazina apkārtni, organizēja pagalma spēles un mācījās veidot attiecības ar vienaudžiem. Arī dažādas nesaskaņas un strīdus nācās atrisināt saviem spēkiem, mācoties vienoties, piekāpties un lūgt piedošanu.
«Šai pieredzei bija izšķiroša nozīme tādu īpašību attīstībā kā patstāvība, pašpārliecinātība un spēja tikt galā ar vilšanos un grūtībām,» uzsver pētnieks Pīters Grejs.
Tolaik bērniem nebija pieejamas nebeidzamas gatavas izklaides vai digitāli ekrāni, kas aizpildītu katru brīvo minūti. Kad iestājās garlaicība, bērni paši izdomāja jaunas spēles, būvēja slēptuves pagalmā vai mežā un iztēlē radīja dažādus stāstus.
Šāda vide dabiski trenēja pacietību, izdomu un spēju darboties bez pastāvīgiem ārējiem stimuliem.
Būtiska nozīme bija arī reāliem ikdienas pienākumiem ģimenē. Bērni regulāri palīdzēja vecākiem mājas darbos, pieskatīja jaunākos brāļus un māsas un pildīja citus uzticētos uzdevumus. Pildot šos pienākumus, bērni pamazām apguva atbildības sajūtu un praktiski redzēja, kā viņu pašu rīcība ietekmē pārējos ģimenes locekļus.
Atmiņu filtrs un realitāte
Psihologi norāda, ka brīva spēlēšanās un pašu spēkiem atrisināti konflikti palīdzēja bērniem uzkrāt pieredzi, kas vēlāk pieaugušo dzīvē ļāva vieglāk pārvarēt stresu.
Tomēr pētnieki piebilst, ka brīvība un tehnoloģiju trūkums nenozīmēja pilnīgi ideālus apstākļus visiem. Arī šajā desmitgadē dzimušie bērni savās ģimenēs sastapās ar dažādām sadzīves grūtībām, saspringtām attiecībām un citiem ikdienas pārbaudījumiem.
Salīdzinot ar pagājušā gadsimta sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem gadiem, mūsdienu bērnu ikdiena ir kļuvusi krietni strukturētāka un pieaugušo kontrolētāka. Brīvais laiks ārpus skolas bieži tiek aizpildīts ar organizētiem pulciņiem, sporta treniņiem un papildu nodarbībām, bet ceļu uz skolu un atpakaļ nereti nodrošina vecāki.
Pīters Grejs savos darbos par bērnu attīstību norāda, ka pēdējo piecdesmit gadu laikā strauji sarucis laiks, ko bērni pavada brīvās, neorganizētās rotaļās bez pieaugušo iejaukšanās. Viņaprāt, tieši šī brīvā spēlēšanās ir galvenais mehānisms, caur kuru bērni dabiski iemācās kontrolēt savas emocijas un pieņemt patstāvīgus lēmumus.

Dzīvesstila vērotājs un zvaigžņu ceļvedis. Meklēju iedvesmu horoskopos, pārbaudu labākās receptes un dalos ar noderīgiem knifiņiem ikdienai. Mana misija — lai ikvienam šeit atrastos savs īpašais stūrītis mieram un jaunām idejām.