Līdz šim tika pieņemts, ka tas ir parasts asteroīds, taču jaunākie novērojumi radījuši nopietnas šaubas. Objekta kustības ātrums neatbilst ierastajiem kosmosa likumiem, un to nav iespējams izskaidrot tikai ar Saules vai planētu pievilkšanas spēku.
Kā vēsta izdevums “Daily Mail”, pētnieki šobrīd aktīvi meklē atbildi uz jautājumu, kas tieši liek šim debess ķermenim uzņemt arvien lielāku ātrumu.
Kas īsti ir objekts ar nosaukumu 1998 KY26
Pētāmais objekts ir samērā neliels – tā garums sasniedz vien aptuveni 11 metrus, ko var salīdzināt ar parasta skolas autobusa izmēru.
Neskatoties uz pieticīgajiem apmēriem, tam piemīt kāda ļoti neparasta īpašība. Objekts griežas ap savu asi neticamā ātrumā, vienu pilnu apgriezienu veicot nedaudz vairāk kā piecās minūtēs – precīzāk, 5,35 minūtēs.
Šobrīd šis noslēpumainais ceļotājs atrodas tālu no mums, aptuveni 189 miljonu jūdžu attālumā. Tomēr tā trajektorija ir vērsta Zemes virzienā. Aprēķini rāda, ka 2028. gadā tas būs pietuvojies jau līdz 32 miljoniem jūdžu, savukārt 2039. gadā attālums saruks līdz aptuveni 10 miljoniem jūdžu.
Kāpēc dabiskie skaidrojumi vairs nedarbojas
Sākotnēji pētnieki pieļāva, ka dīvaino paātrinājumu rada dabiski procesi. Piemēram, ja uz objekta virsmas atrastos ledus, tas Saules siltumā iztvaikotu, un izplūstošās gāzes darbotos kā neliels reaktīvais dzinējs. Šādus objektus astronomijā mēdz dēvēt par “tumšajām komētām”.
Tomēr Džordžijas Tehnoloģiju institūta zinātnieki veica padziļinātu analīzi un šo versiju noraidīja. Izrādījās, ka objekts ir pārāk silts, lai uz tā kosmosā vispār varētu saglabāties ūdens ledus. Līdz ar to gāzu izplūde nevar būt iemesls tam, kāpēc objekts pārvietojas ātrāk, nekā paredzēts.
Hārvardas profesora negaidītā teorija par padomju zondi
Situācijā, kad dabiskie izskaidrojumi izsīka, ar pavisam citu skatījumu klajā nāca Hārvardas Universitātes profesors Avi Loebs un viņa kolēģi. Viņi izvirzīja pieņēmumu, ka 1998 KY26 nemaz nav dabas veidojums.
Pētniekuprāt, tas varētu būt 1988. gadā palaistais padomju kosmosa kuģis “Phobos 1”, ar kuru sakari pazuda jau dažus mēnešus pēc starta, kad tas atradās ceļā uz Marsu.
Zinātnieki salīdzināja pieejamos datus un secināja, ka sakritību ir pārāk daudz, lai tās ignorētu:
Objekta izmēri ļoti precīzi atbilst pazudušās stacijas gabarītiem.
Tā virsma neparasti labi atstaro gaismu, kas ir raksturīgi metālam, nevis akmenim.
Arī ātrā griešanās un orbītas īpatnības labi saskan ar nekontrolējamu kosmosa aparātu.
Pēc Loeba domām, dīvaino paātrinājumu varētu radīt Saules starojuma spiediens. Gaismas daļiņas, atsitoties pret kuģa metāla korpusu un saules paneļiem, pakāpeniski grūž to uz priekšu.
Atbildes varētu sniegt Japānas kosmosa misija
Lai gan teorija par pazudušo padomju aparātu ir izraisījusi dzīvas diskusijas zinātnieku aprindās, tā joprojām ir tikai hipotēze. Pagaidām trūkst tiešu pierādījumu, kas ļautu ar simtprocentīgu pārliecību apgalvot, ka tas ir cilvēka roku darināts objekts.
Skaidrību šajā jautājumā varētu ieviest Japānas kosmosa aģentūras zonde “Hayabusa2”. Tās maršruts ir saplānots tā, lai 2031. gadā pietuvotos tieši objektam 1998 KY26.
Profesors Loebs cer, ka zondes kameras ļaus ieskatīties tuvāk un atklās, vai priekšā ir parasts kosmosa akmens vai tomēr sen pazudušas tehnoloģijas paliekas.
Kosmosa atkritumi, kas izliekas par asteroīdiem
Šis gadījums nav pirmais, kad astronomi uzskata kādu objektu par dabas parādību, bet vēlāk atklājas, ka tas ir cilvēku radīts aparāts.
Pieaugot kosmosa misiju skaitam, ap Sauli un Zemi riņķo arvien vairāk pamestu raķešu pakāpju un bojātu zonžu, kuras pēc gadu desmitiem ir grūti atšķirt no nelieliem asteroīdiem.
Piemēram, 2020. gadā zinātnieki pamanīja objektu 2020 SO, kas sākotnēji tika reģistrēts kā asteroīds. Tikai pēc rūpīgākas izpētes un tā kustības analīzes noskaidrojās, ka tā patiesībā ir 1966. gadā palaistās amerikāņu raķetes “Centaur” augšējā pakāpe.
Arī toreiz galvenais pavediens bija tieši Saules starojuma radītais spiediens uz tukšo metāla korpusu, kas lika objektam kustēties citādi nekā smagam akmens bluķim. Tāpēc pētnieki arvien biežāk pārbauda šādus “dīvainus” asteroīdus, lai pārliecinātos, vai tie nav vēsturiski kosmosa aparāti.
Dzīvesstila vērotājs un zvaigžņu ceļvedis. Meklēju iedvesmu horoskopos, pārbaudu labākās receptes un dalos ar noderīgiem knifiņiem ikdienai. Mana misija — lai ikvienam šeit atrastos savs īpašais stūrītis mieram un jaunām idejām.