Sabiedrība nekad nav viennozīmīgi izturējusies pret jaunajām māmiņām. Vieni, skatoties uz šādām meitenēm, nievājoši sakniebj lūpas un purpina kaut ko par prezervatīvu lietošanu.
Citi, uzskatot ka, bērt un kaunināt jau par vēlu, cenšas palīdzēt sarežģītajā dzīves situācijā nokļuvušajām meitenēm.
Diez vai vēl kāda jaunā māmiņa var ”lepoties” ar tādu sasniegumu kā Argentīnas pilsētas Leones iedzīvotāja Pamela Villaruelja.
Savos 17 gados meitene jau auklē veselu baru mazuļu. Viņa paspēja piedzemdēt ne jau vienu vai divus, bet septiņus bērnus: vienu zēnu un sešas meitenes. Diemžēl bērnu tēvi ar Pamelu nekādus sakarus neuztur.
Pirmo bērnu meitene dzemdēja 14 gadu vecumā. Vētraini attīstījušās attiecības atstāja Villaruelju ar meitiņu uz rokām, bet papucītis steidzīgi nozuda. Nākamajā romānā Pamela piedzemdēja divus dvīņu pārus vienu pēc otra. Diemžēl iemīļotais vīrietis, uzskatot, ka tagad gan meitene nekur nepazudīs, sāka palaist rokas.
Padzinusi šo puisi, Pamela atkal iekūlās attiecībās. Grūti iedomāties Pamelas izjūtas, kad viņa uzzināja, ka atkal gaida dvīņus. Diemžēl arī trešais mīļotais pazuda, tiklīdz uzzināja šo jaunumu.
Šobrīd bērnu audzināšanā Pamelai palīdz viņas tēvs un māte. Labi ka vietējās varas iestādes nepameta jauno daudzbērnu māti nelaimē. Viņi lielajai ģimenei piedāvāja plašu māju ar zemes gabalu.
17 gadīgā māmiņa daudz strādā, lai varētu pabarot bērnus, nevis paļaujas tikai uz vecāku palīdzību. Viņa cenšas nodrošināt saviem bērniem labu nākotni.
Cilvēki tomēr neliek Pamelai mieru. Daudzi viņu atbalsta, sūtot līdzjūtīgas vēstules vai ziedojot nelielas summas. Bet ir arī tādi, kuri uzskata ka Villaruelja ir savas neprasmes izsargāties un bezrūpības upuris.
Pēc viņu domām Pamelas ģimene tādos tempos vēl pieaugs un pieprasīs no valsts vēl lielāku māju. Lai kā arī būtu, mums atliek novēlēt mazuļiem veselību un maksimāli laimīgu bērnību.