Varbūt, ja viņš uzņemtos mājas darbus, es būtu būtu samierinājusies. Lai gan man nekad nav gribējies, lai vīrietis manā ģimenē būtu mājsaimnieks un sieviete – apgādniece. Tomēr viņš veica ļoti maz mājsaimniecības darbu un nevēlējās darīt vairāk.
Man jau bija apnicis viņam atkārtot, ka jāmeklē darbs, kaut vai ar mazu algu, jo tas tik un tā vienalga būs vairāk nekā tad, ja viņš sēdēs mājās.
Jā, lieliski. Man ir 35 gadi, augstākā izglītība, un iešu strādāt par kurjeru, – sašutis bija vīrs. – Acīmredzot tu domā, ka ne uz ko vairāk neesmu spējīgs! Paldies Tev par atbalstu!
Droši vien mūsu konfliktus ar vīru zina arī vīramāte, kura nesen nolēma man pastāstīt visu, ko domā par manu rīcību.
– Kāpēc tu viņu visu laiku zāģē? Viņš taču meklē darbu, bet tagad ir tāds laiks, kad visiem ir grūti. Nevajag nokaitēt atmosfēru, viņam jau tagad ir grūti, un tu arī viņu pastāvīgi grauz. Viņam vajadzīgs atbalsts! – viņa man teica
Tomēr tas, ka man nācies sešus mēnešus vilkt visu ģimeni vienai nav nekāds atbalsts. Visu laiku mājās jāpacieš vīrietis, kurš čīkst un neko nedara. Acīmredzot man jāuzraksta plakāts savam atbastam. Vai arī kas man jādara?
Uzskatu, ka normāls cilvēks pusgada laikā spēj atrast kādu nebūt darbu. Viņam vienkārši būtu kauns sēdēt uz kakla savai sievai, kura pirmajā maiņā raujas darbā, bet otrajā – mājās. Tajā pašā laikā dzīvesbiedrs jūtas normāli un sūdzas mātei par savu rūgto likteni. Sirdsapziņas acīmredzot pietiek!
Pēc sarunas ar vīramāti es nesarīkoju vīram skandālu, bet devu nedēļu, lai viņš atrastu jebkuru darbu. Galvenais ir nest mājās vismaz kaut kādus ienākumus. Pretējā gadījumā mums draud šķiršanās.
Es nevēlos, lai mana meita izaugtu pēc šāda piemēra un pēc tam, iespējams, pieņemtu šādu uzvedības modeli savā ģimenē. Turklāt man nevajag kādu, kas sēž man uz kakla. Lai vīrs iet dzīvot pie mammas, viņa noteikti viņu uzturēs un mīlēs vienalga kādu atškirībā no manis, kas pieprasa ieguldīt finanses ģimenes vajadzībām.