Man ir kāda paziņa, kurai ir 70 gadu. Un, lūk, viņa nokļuva slimnīcā ar insultu. Es īsti nezinu notikušā detaļas – vai vainojams vecums, nepareizs dzīvesveids, tostarp nekvalitatīva pārtika, mazkustīgums. Vecenītes dēls jau vairākus gadus dzīvo citā pilsētā, kas atrodas 1000 kilometru attālumā. Tur viņam ir sava ģimene, sieva un bērni.
Un tad viņa māti piemeklēja insults. Kaimiņi izsauca ātro palīdzību. Par notikušo uzzināja ļoti attāli radinieki un tagad apciemo večiņu slimnīcā. Viņa jau ir nākusi pie apziņas, bet no gultas augšā joprojām neceļas.
Dēls mātei piezvanīja tikai vienu reizi, pārskaitīja naudu attāliem radiem par zālēm un tas arī viss. Neko citu viņš nedarīja. Ierasties dēls nevar; viņam ir savas problēmas, kas nekavējoties jārisina. Un māte viņu neinteresē. Un kā gan viņš varētu viņai palīdzēt, ja atnāktu? Nekādi. Ja nu vienīgi ar naudu.
Bet attāli radinieki katru dienu apmeklē veco sievieti slimnīcā, iegādājas visus nepieciešamos medikamentus. Apvaicājas, kā viņa jūtas, noskaidro visas detaļas, lai saprastu, kāds ir viņas stāvoklis.
Un, lūk, šajā saistībā man radās jautājums:
Ko mēs, mammas, esam darījušas vai darām nepareizi, ka mūsu bērniem ir tāda attieksme pret mums? Jo esmu pārliecināta, ka bērni pret mums izturas tāpat kā mēs pret viņiem. Tas ir, viņu attieksme pret vecākiem ir atkarīga no audzināšanas, no tā, ko pieaugušie viņiem savulaik stāstījuši, darījuši, ko ielikuši bērnu galvās, kad tās vēl bija atvērtas izziņas procesam.
LASI VĒL: “Tas Kungs mani sodīja. Ļauj man vismaz dažreiz redzēt mazdēlu”, raudot lūdzās mana bijusī vīramāte
Un es uzskatu – ja māte bija cietsirdīga, negodīga pret bērnu, tad pretī saņems to pašu.
Esmu pārliecināta, ka nav sliktu bērnu un mazbērnu, ir slikti vecāki. Un šķiet, ka gribi būt labs, bet tas neizdodas. Bet kā kļūt labam/labai, pirms nav par vēlu? Ir jārāda piemērs ar labestīgu rīcību.
Ja bērns redz, ka viņa māte rūpējas par vecmāmiņu, tad viņš šādu attieksmi burtiski “uzsūks” sevī. Taču, pēc manā rīcībā esošās informācijas, konkrētajā ģimenē tas tā nebija. Dēls šo labo piemēru neredzēja, jo viņa māte nesazinājās ar savu māti, kurai pēdējos dzīves gadus nācās pavadīt vientulībā un aizmirstībā.