Mana draudzene Arina ir dažus gadus vecāka par mani. Viņai nesen apritēja 40. Savulaik strādājām kopā, viņa man vienmēr palīdzēja. Kad man piedzima meita, Arina, būdama pieredzējušāka, vienmēr sniedza man labus padomus, ieteica, ko darīt, kā ietaupīt, pie kādiem ārstiem vērsties.
Pašai Arinai ir divas meitas, vecākajai jau 19, bet jaunākajai 10 gadu.
Vecākās meitenes vārds ir Lizija, un vēl nesen vecākiem ar viņu nebija nekādu problēmu. Jauniete labi mācījās, iestājās universitātē, varbūt ne pašā prestižākajā, bet par izglītību nebija jāmaksā.
Universitātē meitene satika savu mīlestību – klasesbiedru Mihailu. Arinai un viņas vīram puisis patika. Viņš bija laipns un dzīvespriecīgs, šķita, ka viņa ģimenei naudas grūtību nav.
Pēc neilgas tikšanās jaunieši nolēma dzīvot kopā, bet par mājokli viņi izvēlējās Lizijas vecāku dzīvokli. Tas Arinu un viņas vīru lika būt piesardzīgiem. Kamdēļ jauniešiem tā jāsteidzas dzīvot kopā? Abiem tikai 19 gadu, vēl ir laiks, jo īpaši tāpēc, ka būtu jauki pabeigt augstskolu un sākumā atrast darbu.
Arinas ģimene dzīvo trīsistabu dzīvoklī. Katrai no meitām ir sava istaba, jo viņām ir liela vecuma starpība un katrai pavisam citas intereses. Istabas, lai arī savas, ir mazas, sienām nav skaņas izolācijas. Nav skaidrs, kā izmitināt divas ģimenes, īpaši, ja dzīvoklī mitinās mazs bērns.
Pēc tam, kad Lizija un Mihails sāka dzīvot kopā, notikumi sāka attīstīties vēl straujāk. Tikai pēc pāris mēnešiem jaunā sieva secināja, ka ir stāvoklī.
Viņa bija priecīga par gaidāmo mazuli un nekavējoties sāka plānot kāzas.
Neviens no topošajiem laulātajiem nestrādā, taču tas ne mazākajā mērā neietekmēja viņu prasības nosvinēt krāšņas kāzas. Svinībām tika izvēlēts dārgs restorāns, bija daudz viesu, bet Lizija atrada kleitu, kas arī nebija lēta. Vecāki nespēja atteikt savai meitai. Bet līdzko viņi sāka strīdēties, topošā māmiņa uzreiz saķēra vēderu un sūdzējās par sāpēm.
Kāzas tika nosvinētas uz urrā, taču vecākiem bija bija jāaizņemas nauda svinībām. Arina domāja, ka topošais tēvs nopietni uztvers savu jauno statusu un sāks meklēt darbu. Studēt var arī neklātienē, bet sava ģimene ir jānodrošina. Izrādījās, ka tikai Arina domāja, ka abiem jauniešiem ir jāatrod darbs. Lizija un Mihails negrasījās pāriet no dienas uz vakara vai neklātienes nodaļu, turklāt viņi arī nevēlējās meklēt darbu.
Mihaila vecāki jaunlaulātajiem uzdāvināja mašīnu, un viņi braukāja pa pilsētu un izklaidējās. Lai uzpildītu degvielu automašīnai, Mihaila vecāki dēlam pārskaita 15 tūkstošus rubļu (aptuveni 250 eiro) mēnesī, lai gan jaunieši ar šo naudu iztiek maksimums nedēļu. Pārējā laikā jaunā ģimene ir pilnībā Arinas un viņas vīra apgādībā.
Neskatoties uz jau tā pieaugušajiem izdevumiem un tēriņiem kāzām, Lizija naudu taupīt necenšas. Tagad viņa pieprasa, lai vecāki sponsorētu ratiņu un gultiņas iegādi gaidāmajam mazulim. Meitene izvēlējās visnotaļ dārgus modeļus. Bet kad vecāki mēģināja iebilst, viņa apsūdzēja abus par to, ka viņiem ir žēl naudas gaidāmā mazdēla vajadzībām.
Abi jaunieši “uztaisīja” bērnu, bet nevēlas domāt par to, kā viņu nodrošināt. Arina un viņas vīrs nav nekādi bagātnieki – saņem vidējo algu. Lizijas uzņemšana augstskolas budžeta grupā viņiem bija priecīgs notikums arī tāpēc, ka viņiem būtu problemātiski samaksāt par izglītību. Vecāki ticēja, ka meita saņems diplomu, atradīs darbu un pati nodrošinās sev iztiku, taču galu galā viss izrādījās pavisam citādi.
Kāds ir tavs viedoklis par šo stāstu? Vai ir nācies saskarties ar ko līdzīgu. Priecāsimies, ja padalīsies savā pieredzē komentāros!