Speķis ir viens no tiem produktiem, kas cilvēkus glābis jau kopš senajiem romiešu laikiem. Viduslaikos cūkkopība kļuva par īstu glābiņu Austrumeiropā, jo klejotāju ciltis savas pārliecības dēļ cūkas neaiztika.
Mūsdienās tā ir vienkārši lieliska uzkoda, kuras aromātu virtuvē nevar sajaukt ne ar ko citu – it īpaši, kad gaisā sajaucas garšvielu, ķiploku un sīpolu mizu smarža.
Februāra vidū, kad ziema vēl negrib atkāpties un organismam nepieciešams vairāk enerģijas, šāds pašu gatavots speķis ir tieši laikā.
Tas lieliski sader ar rupjmaizi un palīdz sasildīties pēc garas pastaigas aukstumā. Gatavošanas process ir pavisam vienkāršs, taču rezultāts pēc garšas un izskata neatpaliek no dārgākajām veikala delikatesēm.
Sīkāku gatavošanas gaitu esmu aprakstījusi zemāk, bet precīzu sastāvdaļu sarakstu meklē raksta beigās.
Speķa sagatavošana un zeltainā krāsa
Šai receptei es parasti izvēlos prāvu svaiga speķa gabalu, kas sver apmēram 1,6 kg. Pirmais darbs ir to kārtīgi nomazgāt. Es vienmēr ar nazi rūpīgi noskrubēju ādiņu, lai tā kļūtu pilnīgi tīra un gluda.
Pēc tam es sagatavoju katlu. Tā apakšā ieklāju aptuveni 100 gramus noskalotu sīpolu mizu. Tieši tās vārīšanas laikā piešķirs speķim to skaisto, zeltaini brūno krāsu, kas liek tam izskatīties pēc kūpinājuma.
Sagatavoto speķi lieku katlā tieši virsū mizu slānim.
Aromātiskā sālījuma pagatavošana
Tagad ir laiks radīt garšu buķeti. Katlā ieberu 7 ēdamkarotes sāls, 2 karotes cukura, pievienoju 7 lauru lapas un ēdamkaroti smaržīgo piparu.
Lai piešķirtu vieglu dūmu aromātu, es pieberu arī puskaroti kūpinātas paprikas – tas ir mans mazais noslēpums, kā panākt dziļāku garšu.
Visu pārleju ar ūdeni tā, lai speķis būtu pilnībā nosegts, un lieku uz uguns. Tiklīdz ūdens sāk burbuļot, es to vāru tieši pusstundu.
Pašās beigās es pievienoju sešas sasmalcinātas ķiploka daiviņas, kas piešķir tam īpašo, pikanto raksturu.
Pacietība un pareizā tekstūra
Pēc vārīšanas nāk visgrūtākais posms – pacietība. Es atstāju katlu aukstumā uz 12 stundām. Tas ir nepieciešams, lai speķis lēnām “nogatavotos” un kārtīgi sasūktos ar visām garšvielām un novārījuma krāsu.
Kad laiks pagājis, es izņemu gabalus no sālījuma un kārtīgi nosusinu ar papīra dvieļiem. Speķa tekstūra kļūst neticami padevīga, bet dzintara krāsas tonis patiešām priecē acis.
Speķis kļūst tik mīksts, ka šķietami kūst mutē.
Mans personīgais padoms pasniegšanai
Nesteidzieties speķi nogaršot uzreiz pēc izņemšanas no katla. Es iesaku to vispirms kārtīgi sasaldēt saldētavā.
Tikai tad to varēs sagriezt skaistās, plānās un gandrīz caurspīdīgās šķēlītēs. Sasaldēts speķis griežas tieši tāpat kā mīksts sviests, un garša tajā brīdī atveras vislabāk.
Sastāvdaļu saraksts (precīzas proporcijas):
Speķis: 1,6 kg
Sīpolu mizas: 100 g
Sāls: 7 ēd.k.
Cukurs: 2 ēd.k.
Lauru lapas: 7 gab.
Smaržīgie pipari: 1 ēd.k.
Kūpināta paprika: ½ tējk.
Ķiploki: 6 daiviņas
Šis speķis ar ķiploku aromātu būs ideāla uzkoda februāra ziemas vakaros. Labu apetīti!
Dzīvesstila vērotājs un zvaigžņu ceļvedis. Meklēju iedvesmu horoskopos, pārbaudu labākās receptes un dalos ar noderīgiem knifiņiem ikdienai. Mana misija — lai ikvienam šeit atrastos savs īpašais stūrītis mieram un jaunām idejām.