Bieži dzirdam stāstus par nepateicīgiem bērniem, kuri aizmirsuši savus vecākus. Bet bieži vien tēvs un/vai māte paši ir vainīgi pie tā, ka pieaugušie bērni nevēlas ar viņiem sazināties. Šīs vēstules autore lūdz viņus nenosodīt, bet mēģināt saprast.
Katru gadu Mātes dienā dēli un meitas pasniedz savām mammām ziedus un dāvanas. Viņi pulcējas kopā ar visu ģimeni, lai pateiktos savām mātēm par mīlestību, atbalstu un pacietību. Žurnāli un sociālie tīkli publicē rakstus un ziņas par mātišķo mīlestību. Šķiet, ka šajā dienā vienkārši nav iespējams neapsveikt savu māti. Bet es tā nerīkojos, jo mana māte padarīja manu dzīvi bērnībā par elli.
Tiesa, viņa mani reti sodīja fiziski, bija pārāk gudra, lai to darītu. Ārēji mūsu ģimenē viss bija pieklājīgi. Bet viņa mani dažkārt nelikās ne zinis par mani vairākus mēnešus, lai gan tagad viņa to noliedz. Mamma stāsta, ka vienmēr pret visiem saviem bērniem un mazbērniem esot izturējusies vienādi. Viņa saka, ka es nepamatoti viņu nosodu.
Nez kāpēc visi apkārtējie ir pārliecināti, ka jebkura sieviete, kas laidusi pasaulē bērnu, jūt pret viņu mīlestību un prot to paust. Un šīs pārliecības dēļ bērni, kurus mātes nemīl, cieš dubultā. Viņiem trūkst mātes mīlestības un siltuma. Viņi jūtas nepilnvērtīgi, jo ir pārliecināti, ka visas pasaules mātes mīl savus bērnus. Daži cilvēki visu mūžu nevar atgūties no šīs traumas: viņi cenšas saprast, kāpēc viņiem tika atņemts tas, kas ir katram bērnam – mātes mīlestība, bet viņi nekad nerod atbildi. Un tas viss – sabiedrības uzspiesto stulbo stereotipu dēļ.
Bērni, kuri aug bez mātes mīlestības, nevar pat lūgt atbalstu. Ik pa laikam svešu cilvēku klātbūtnē viņu mammas pēkšņi kļūst tik maigas un mīlošas. No viņu lūpām atskan atbalsta un mīlestības vārdi, kas parasti viņām nav raksturīgi. Un mēs paši reizēm noticam mammu sirsnībai. Katrs bērns sapņo, ka mamma beidzot viņu pieņems un iemīlēs. Bet, tiklīdz atslābstam, viss sākas no jauna: manipulācijas, kritika, ignorēšana.
Skumji ir arī tas, ka visas sievietes, kuras ir dzemdējušas bērnus, uzskata sevi par mīlošām mātēm. Patiesībā daudzas tikai kontrolē bērnus, bet viņus nemaz nemīl. No malas šādas māmiņas var šķist mīlošas un gādīgas, bet kad paliek kopā vienas ar bērniem, kļūst kritiskas un sarkastiskas.
Sabiedrībā šīs sievietes ir tik mīļas un apburošas, ka apkārtējie brīnās, kāpēc viņu pieaugušie bērni nevēlas komunicēt ar tik brīnišķīgām mammām. Šādas mātes ir talantīgas aktrises. Viņas lieliski spēlē upura lomu. Ar asarām acīs šīs dāmas sūdzas draugiem un ģimenes locekļiem par nežēlīgajām atvasēm. Viņas saka, ka nesaprotot, kāpēc bērni viņas tik ļoti ienīst un izturas tik vienaldzīgi.
Daudzus gadus es tiku nosodīta par to, ka slikti izturos pret mammu. Viss, pietiek! Šī Mātes diena būs savādāka. Es uzaicināšu savus mīļos bērnus vakariņās. Ja viņi varēs, tad atnāks. Un, ja viņi būs aizņemti, es labprāt parunāšu ar viņiem pa telefonu. Bet šajā dienā es nezvanīšu savai mammai, neaicināšu viņu ciemos un neapciemošu viņu. Es viņu neapsveikšu svētkos un nejutīšos par to vainīga. Mūsu attiecības slikti ietekmē manus bērnus, ar kuriem viņa arī cenšas manipulēt. Viņi vēl ir pārāk jauni, cenšas būt pieklājīgi, bet attiecībās sajūt samākslotību un cenšas izvairīties no saskarsmes ar vecmāmiņu. Viņa to redz un kļūst dusmīga.
Ja tev ir paveicies ar mammu, apsveic viņu šajos brīnišķīgajos svētkos – Mātes dienā. Dari to ar mīlestību un pateicību. Bet nemēģini tiesāt cilvēkus, kuri runā par savām mātēm bez bijības un mīlestības, tā nav viņu vaina. Gluži pretēji, šie cilvēki ir uzauguši bez mātes mīlestības un rūpēm, kas tev, visticamāk, bija pārpilnībā.