Esam precējušies piecus gadus, pirms laulībām mums bija trīs gadu attiecības. Mans vīrs vienmēr ir bijis ar raksturu. Attiecībās vēss, bez romantikas.
Allaž gaužas par naudas trūkumu, lai gan abi labi pelnām. Laulātais draugs arī pārmet, ka pārāk daudz komunicēju ar saviem tuviniekiem, jo īpaši ar māti, raksta kāda 29 gadus veca blogere vārdā Zarina.
Viņš pārtaisa visu manis padarīto, vēlas, lai es būtu kā viņš un viss man izdotos pirmajā reizē.
Dzīvesbiedrs vaino mani, ka es katru dienu negatavoju un neuzkopju mājokli, ka es pati nevaru izdomāt sev kādu darbiņu.
Viņš demonstratīvi pats ķeras pie dzīvokļa tīrīšanas un lūdz manu piekrišanu jebkurā darbībā, jo domā, ka tas viss ir mūsu kopējā labuma dēļ. Neļauj man rīkoties patstāvīgi un vienlaikus sauc par infantīlu.
Vīrs neslēpj, ka viņam ir garlaicīgi un neinteresanti ar mani. Viņš bieži vien atrod intereses ārpus ģimenes un ar draugiem apspriež mani no negatīva skatpunkta, sevi parādot kā tikumīgu un kārtīgu ģimenes cilvēku, kurš uzņemoties visas sadzīves rūpes, bet es neko nedarot un nesaprotot viņu.
Savu saziņu ar citām sievietēm, viņš spiests slēpt, jo es esot patoloģiski greizsirdīga un ar mani nav par ko runāt.
Neapšaubāmi – mans vīrs ir pārliecināts, ka ir gudrāks par citiem un vienmēr viņam ir taisnība, lai kas arī notiktu. Viņam ir slikts ieradums pārspīlēt notikumus un melot. Es neesmu vienīgā, kas to ievēro…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk