Mums nav bērnu. Viņš saka, ka es pati esot kā bērns un bērnam nevarot būt bērni. Intīmā tuvība starp mums ir gandrīz izzudusi. Es gribu šķirties, bet nevaru saņemties uz šo soli. Dodiet padomu, kā man rīkoties!
Psihologa komentārs
Sveika, Zarina.Tu raksti daudz un detalizēti par savu vīru, viņa uzvedību un paradumiem, bet nepastāsti neko par sevi un savu attieksmi pret to.
Vai tevi apmierina viņa aukstums un romantikas trūkums? Vai esi gatava pārtraukt sazināties ar savu māti viņa vēlmju dēļ vai turpināt paciest viņa nepatiku, ja nepārtrauc komunikāciju ar tuvuniekiem?
Ko tu jūti, kad viņš pārtaisa pa savam visu tevis paveikto?
Vai vēlies līdzināties viņam? Vai vēlies būt nepatstāvīga visu atlikušo mūžu? Vai vēlies, lai kāds pārvaldītu tavu dzīvi? Kā tu jūties, kad viņš saka, ka viņam ar tevi ir garlaicīgi un neinteresanti? Kādas pēc tam ir tavas jūtas pašai pret sevi?
Kā tu jūties par to, ka viņš saziņā ar citiem par tevi runā negatīvas lietas? Vai tu samierinies ar tuvības trūkumu? Kā tu jūties šajās attiecībās?
Būtu arī jauki saprast, kas tieši notur tevi blakus šim cilvēkam. Ja tu joprojām dzīvo kopā ar vīru, visticamāk, tas tevi kaut kādā veidā apmierina, pastāv kaut kas subjektīvi labs vai izdevīgs.
Mūsdienās daudzi runā par “komforta zonu”. Tikai šajā gadījumā komforta zona nav par patīkamām, bet gan par ierastām sajūtām. Proti, mums bēdīgi slavenā komforta zona ir pazīstama, pat tad, ja tā ir nepatīkama.
Mūsu smadzenes dod priekšroku taupīt enerģiju un atstāt visu, kā ir (“dzīvot ir iespējams”), nevis pielikt pūles un kaut ko mainīt, turklāt bez garantēta rezultāta.
Tāpēc mēs bieži izvēlamies paciest, nevis mainīties. It īpaši, ja šis nepatīkamais stāvoklis mums ir pazīstams, piemēram, no bērnības.
Tu neko neraksti pati par sevi. Bet svarīgi ir saprast, kas tev ir “komforta zona”, kāda attieksme pret tevi tev ir pazīstama?
Lasot tavu vēstījumu, neviļus rodas jautājums: vai šķirties gribi tu vai arī tavi padomdevēji?
Iedomājies detalizēti savu turpmāko dzīvi ar vīru, ja viss turpināsies kā līdz šim (un kaut kas var mainīties tikai tad, ja tas tiek aktīvi mainīts). Tevi tas apmierina?
Iedomājies pie sevis: kādu nākotni tu vēlies sev? Kādu kopīgās nākotnes veidolu redz tavs vīrs? Vai šie abi redzējumi kaut kādā veidā sakrīt?
Tu jautā: “kā rīkoties”? Bet tas tiešām ir atkarīgs no tā, ko vēlies un ko esi gatava darīt, lai to iegūtu. Tas nozīmē, ka neviens nevar pieņemt lēmumu tavā vietā.
Psihologa apmeklējums tev var palīdzēt izprast sevi, saprast, ko vēlies un kas traucē izlemt to darīt. Tikšanās ar sevi parasti kļūst par labu resursu un atbalstu. Un es novēlu tev veiksmi šajā ceļā!
Dārgais lasītāj! Varbūt arī tev ir viedoklis vai padoms mūsu stāsta varonei? Priecāsimies par taviem komentāriem!