Sveiki, padalīšos savā rūgtajā pieredzē attiecībās ar māsu, varbūt kāds var sniegt vērtīgu padomu? Mana māsa nestrādā, ģimeni pilnībā nodrošina vīrs. Pāra finansiālais stāvoklis ir slikts, katastrofāli trūkst naudas.
Pēc augstskolas beigšanas es dabūju darbu labā uzņēmumā ar pieklājīgu algu. Mans vīrs arī strādā un viņam ir visnotaļ labs atalgojums. Kad abi dzīvesbiedri strādā algotu darbu, ģimeni uzturēt finansiāli ir daudz vieglāk. Protams, mēs nedzīvojam šiki, bet varam atļauties baudīt dzīvi.
Tā kā zināju, ka māsa nestrādā, centos viņai palīdzēt ar bērnu nodrošināšanu. Bieži pirku viņas mazuļiem drēbītes, rotaļlietas un citus nepieciešamos priekšmetus. Labi, ka mūsu abu bērni ir vienā vecumā. Ja iegādājos apģērbu saviem bērniem, tad tās pašas lietas nopirku arī māsas dēliņiem. Es mēģināju nodrošināt, lai viņi būtu labi ģērbti.
Pirms pāris nedēļām aizgāju uz tirgu, nopirku saviem bērniem cimdus un cepures. Tieši to pašu nopirku māsas atvasēm.
Aizbraucām ciemos pie māsas un uzdāvinājām viņas bērniem jaunās lietas. Tikmēr māsa pamanīja, ka manai meitai ir jauns ziemas mētelis, un uzslavēja jauno garderobes priekšmetu.
– Cik brīnišķīgs mētelis! Bet manai Nastjai ir veca vējjaka, viņa to valkā jau divus gadus. Laiks iegādāties meitiņai jaunas ziemas virsdrēbes, teica māsa.
Es nepievērsu uzmanību šiem vārdiem, bet vakarā vīrs uzsāka sarunu par šo tēmu. Viņš teica, ka mana māsa kļuvusi pavisam nekaunīga. Viņa burtiski pieprasa, lai mēs pērkam apģērbu viņas bērniem.
Teicu, ka tā nav taisnība un māsa vienkārši skaļi pauda savas domas, ka bērniem jāpērk jauns ziemas apģērbs.
Taču nākamajā dienā māsa piezvanīja un runāja pavisam savādāk:
– Kad tu plāno nopirkt manai Nastjai ziemas jaku vai mēteli? Vai tu neredzi, ka viņai nav ko vilkt mugurā? paziņoja māsa.
– Māsiņ, bet es tik un tā vienmēr pērku visu taviem bērniem. Vai arī tu domā, ka man viņi būtu pilnībā jāuztur? es vaicāju.
Māsa sāka ar mani runāt pretenciozā tonī, bet es vienkārši noliku tālruņa klausuli.
Mans vīrs bija šīs sarunas liecinieks un pārliecinājās, ka viņam bijusi taisnība attiecībā uz manu māsu.
Vecgada vakarā starp mani un māsu izcēlās pamatīgs strīds.
Es nopirku radošus spēļu komplektus saviem un viņas bērniem kā dāvanu. Bija gan krāsas, gan diegi, gan rotaļlietas un daudz kas interesants. Turklāt es savai meitai iegādājos lelli, bet dēlam rotaļu lācīti, šādi atalgojot viņus par labām sekmēm mācībās.
Kad māsa ieraudzīja maniem bērniem paredzētās rotaļlietas, viņa aiz dusmām uzsprāga.
– Tu nopirki tik dārgas rotaļlietas saviem bērniem, bet mums tikai šie nelaimīgie radošuma komplekti? brēca māsa
– Tādus pašus komplektus es uzdāvināju arīsaviem bērniem. Tev nepatīk? Vari izmest tos atkritumos! Bet rotaļlietas maniem bērniem bija papildu dāvana par labām atzīmēm skolā, es atcirtu.
Māsa apģērbās, paņēma dāvanas un kopā ar saviem bērniem aizgāja. Drīz vien uzzināju, ka viņa visiem radiem un draugiem sastāstījusi, ka nauda esot sabojājusi manu un mana vīra raksturu. Tagad viņa pārstājusi mūs apciemot un vairs nesazinās arī telefoniski.
Varbūt arī tev ir gadījusies līdzīga situācija attiecībās ar tuviniekiem vai draugiem? Priecāsimies, ja dalīsies savā pieredzē komentāros!