Es piekrāpu savu tirānisko vīru, pārguļot ar citu vīrieti. Viņš par to uzzināja un mani smagi piekāva. Nedēļu dzīvoju īrētā dzīvoklī. Šajā laikā viņš mēģināja mani sazvanīt, bet uz viņa zvaniem neatbildēju. Kad atsāku strādāt, viņš mani vaktēja pie darba vietas, lūdza, lai atgriežos ģimenē. Mēs esam precējušies 35 gadus. Es atgriezos ģimenē, bet to nožēloju. Kā es varētu tikt prom no viņa? interneta blogā vaicā 53 gadus vecā Jeļena.
Psihologa komentārs
Jeļena, paldies par uzticēšanos mūsu portālam “psychologies”. Pirmkārt, es vēlos tevi atbalstīt. Tu patiešām esi nonākusi ļoti sarežģītā situācijā, un ir lieliski, ka tev bija spēks un drosme mums uzrakstīt. Es ļoti jūtu tev līdzi un varu iedomāties, cik tas viss ir grūti, sāpīgi un aizvainojoši.
Agresija ir šausmīgs aplis, kuru var un vajag pārraut, un vēlams ar ārēju atbalstu.
Diemžēl to ir ļoti grūti izdarīt vienam/vienai, jo gandrīz visiem/visām, kas ar to saskaras, nostrādā divi faktori:
– Es pati esmu vainīga/vainīgs;
– Šī bija tikai viena reize, vairāk tas neatkārtosies.
Bet tā nav. Agresijai ir tieksme progresēt. Un cilvēks, kurš vienreiz pacēla roku pret tevi, to var izdarīt vēlreiz, neskatoties uz visiem solījumiem tā vairs nedarīt.
Es ļoti labi saprotu tavas emocijas un sāpes, bet tu jau vienreiz esi spērusi pareizo soli, atstājot savu vīru, kas nozīmē, ka vari to izdarīt vēlreiz. Es domāju, ka varbūt ir bail to darīt, vai arī tev ir cerība, ka viss mainīsies. Bet tici man, tas ir jādara, jo diemžēl nekas nemainīsies.
Kādus soļus tu vari spert:
– Nesaki vīram iepriekš, ka iesi prom, vienkārši klusi sakravā mantas un dodies prom.
– Vienojies ar radiem vai paziņām, ka kādu laiku padzīvosi pie viņiem. Un, ja tev nav cilvēku, kas varētu tevi atbalstīt, sazinies ar specializētu vardarbības upuru krīzes centru.
– Gadījumā, ja vardarbība pret tevi atkārtojas, nekavējoties ziņo par to policijai un meklē medicīnisko palīdzību. Pārliecinies, ka gan ārsts, gan policija iespēju robežās visu fiksē un norāda pareizu iesnieguma datumu.
– Zvani uz psiholoģiskās palīdzības tālruni.
– Noteikti sazinies ar kādu no institūcijām, kas atbalsta vardarbības upurus.
– Tu jau esi liels malacis, taču bez profesionāļu atbalsta šo ceļu iziet būs ļoti grūti.
Avots: psychologies