Mēs visi parādām savas labākās īpašības attiecību sākumā. Rakstura sliktās puses parasti atklājas vēlāk, uzsākot kopdzīvi. Šajā gadījumā vīrietis patiesību par draudzenes dīvainajiem higiēnas paradumiem uzzināja tikai pēc tam, kad abi sāka dzīvot kopā.
“Es mīlu savu draudzeni”, stāsta varonis dalās ar sociālās vitenes “Reddit” resursa lietotājiem. “Bet es nevaru gulēt ar viņu vienā gultā smakas dēļ!”
Trīs randiņu gadu laikā vīrietim ne reizi nebija aizdomas, ka viņa mīļotā nerūpējas par sevi. Bet tad viņi tikai satikās — iespējams, toreiz viņa pirms katra randiņa mazgājās dušā. Tagad, kad pāris ir sācis dzīvot kopā, izrādās, ka meitene mazgājas tikai reizi divās nedēļās.
Tas jauno ir vīrieti šokējis, viņš sācis gulēt atsevišķi. Un, sakopojis drosmi, viņš nolēma runāt atklāti. “Es viņu nosēdināju sev priekšā un centos būt pēc iespējas maigāks, bet nopietni apspriest šo jautājumu,” raksta ieraksta autors.
Atbildot uz to, jauniete teica, ka tā nav “viņa darīšana”, un izplūda asarās.
Vīrietis interneta lietotājiem lūdza padomu – draudzenes reakcijas dēļ viņš jutās šausmīgi, taču problēma nepazuda, un viņš joprojām guļ viesistabas dīvānā. Daļa komentētāju atzina, ka dušā iet ik pēc trim dienām, bet kāds cits pauda, ka pat divas reizes dienā. Taču gandrīz visi bija vienisprātis, ka mazgāties reizi divās nedēļas tomēr ir pārāk reti.
Grūti uzminēt iemeslus – varbūt meitene ģimenē nav mācīta rūpēties par ķermeņa tīrību, vai varbūt viņai ir psiholoģiskas grūtības vai bailes no ūdens. Lai kā arī būtu, tikai daži mūsdienu vīrieši ir gatavi to pieņemt kā normu. Lai gan vēl pāris gadsimtus atpakaļ Eiropā cilvēki praktiski nemazgājās un atrada tam “saprātīgus” attaisnojumus.
Piemēram, 15. gadsimta medicīnas traktātā bija rakstīts, ka ūdens vannas vājina ķermeni, paplašina poras un tādējādi “var izraisīt slimības un pat nāvi”. Tieši caur porām, pēc viduslaiku dziednieku domām, infekcija iekļuva organismā. Un sejas mazgāšana, viņuprāt, varēja izraisīt kataraktu vai neskaidru redzi, vēstīts kādā citā dokumentā simts gadus vēlāk.
Aristokrāti no apkārtējo nepatīkamajām smakām glābās, elpojot caur ar smaržām piesūcinātu kabatlakatiņu.
Paduses tika samitrinātas ar rožūdeni, starp apģērba kārtām tika nēsāti maisiņi ar aromātiskiem augiem, izmantots pulveris ar aromātu. Savukārt vienkāršie cilvēki principā nepievērsa īpašu uzmanību smakām, uzskatot tās par pašsaprotamām.
Turklāt baznīcas pārstāvji uzskatīja, ka, mazgājoties, no ādas tiek noņemts svētais ūdens, ar kuru cilvēks bērnībā tika kristīts, un tādējādi tiek atvērti vārti uz dvēseli visu ļauno garu pārstāvjiem. Tieši ķermeņa tīrība izraisīja riebumu, jo traucēja garīgai attīrīšanai, uzskatīja sludinātāji. Nonākot Krievijā, Latvijā vai citās Eiropas zemēs ar attīstītu pirts kultūru, vairāki ārzemnieki bija šokēti: pirts apmeklēšanas tradīcija viņiem šķita “barbariska”.
Zinātne jau sen ir atspēkojusi vecās māņticības un pierādījusi, cik svarīgi ir rūpēties par ķermeņa higiēnu. Atliek cerēt, ka jaunais pāris atradīs veidu, kā atrisināt delikāto problēmu par regulāru ķermeņa kopšanu un dzīvos laimīgi līdz mūža galam.