Esmu jaunā māmiņa, man ir 28 gadi un pirms četriem mēnešiem man piedzima dēliņš. Visus šos mēnešus viss bija ļoti labi. Bet pavisam nesen vīrs lika noprast, ka man esot pienācis laiks atsākt strādāt. Bet ar laiku viņš par to sāka runāt tiešā tekstā.
Vīrs pēc dēla piedzimšanas mainījās. Mēģinu viņam paskaidrot, ka bērnam tādā vecumā ir nepieciešama mammas klātbūtne. Bet viņš to īsti nesaprot – saka, ka mazuli varot auklēt mana vai viņa māte.
Turpinu dzīvesdraugam klāstīt, ka bērns ir pastāvīgi jābaro ar krūti un caurām dienām darbā būt neizdosies. Turklāt es pati pagaidām nejūtos pilnībā darbspējīga, jo neesmu vēl īsti atguvusies pēc dzemdībām.
Tad viņš nedaudz apdomāja sevis sacīto un ierosināja, lai pamēģinu strādāt mājās – tad sanāks gan zīdainīti pieskatīt, gan naudu nopelnīt.
Vīram nepietiek ar to, ka es veicu visus mājas darbus un arī kopju mazuli. Viņš uzskata, ka bērns ir iegansts, lai es neatgrieztos vecajā darbā, jo man nepatīk mani kolēģi. Tas tiesa, ar viņiem man ir bijušas problemātiskas attiecības.
Bet varbūt mans dzīvesbiedrs vienkārši baidās, ka mums aptrūksies nauda, jo viņš strādā un apgādā ģimeni viens pats. Protams, viņam tas ir grūti. Ģimenē tagad esam vairāk, bet strādāt pašlaik var tikai viens.
Es nezinu, ko darīt – kā paziņot vīram, ka vēl neesmu gatava atsākt strādāt. Viņš ir ļoti labs, palīdz, rūpējas, bet kaut kas ir būtiski mainījies. Varbūt vajadzētu sekot vīra padomam un strādāt no mājām? Vai arī ir vērts nedaudz pagaidīt un atgriezties atpakaļ darbā?
Ko par šo situāciju domā tu? Ja esi saskārusies ar līdzīgu problēmu, aicinām droši rakstīt komentāros!