Tu, protams esi redzējis katastrofu filmas, kur galvenais varonis pēc kuģa katastrofas nonāk uz neapdzīvotas salas. Parasti šadas filmas ir par pagājušiem laikiem. Bet izrādās, ka perspektīva aizķerties tuksnešainā salā pastāv arī mūsdienās, datortehnoloģiju ērā.
Jā, tehnoloģijas var gan tevi iegāzt, gan izglābt tavu dzīvību. Adams Džons uz neapdzīvotas salas pavadīja 9 gadus. Viņš varēja tur aiziet bojā vai sajukt prātā, bet viņu izglāba mūsdienu tehnoloģija — Google Earth.
Adams tuksnešainajā salā nokļuva 2006. gadā, kad ar diviem draugiem bija devies jūras ceļojumā. Puiši bija nolēmuši no dzimtās Liverpūles aizceļot līdz Havaju salām. Sākās viss labi: ar savu jahtu viņi jau bija šķērsojuši Atlantijas okeānu. Bet Klusajā okeānā viņi iekļuva ļoti stiprā vētrā.
Adama draugus vētra pārmeta pār bortu, bet viņš pats zaudēja samaņu un apmēram 17 dienas mētājās pa okeānu, kamēr jahtu nepieskaloja pie neapdzīvotas salas. Elektroniskās iekārtas bija salauztas un nebija cerību izsaukt palīdzību.
Pats viņš pastāstīja: ”Pirmās divas nedēļas bija pašas grūtākās. Man nepietika ūdens. Pēc tam es uzmeistaroju ierīci lietus ūdens savākšanai. Tas mani paglāba no nāves.”
Pirmās dienas Adams pavadīja uz jahtas, pēc tam nolēma uzcelt mitekli. Viņam vajadzēja 11 dienas, lai nogāztu koku, katru dienu zāģējot to ar asu gliemežvāku.
Vēl sarežģītāk bija ar ēdienu. Bez ieroča jaunais cilvēks nevarēja nomedīt uz salas mītošās savvaļas kazas: tās bija izmanīgas. Vēlāk Adamam paveicās – viena kaza iestrēga krūmos.
Nepieredzējušam medniekam bija grūti un nepatīkami nogalināt dzīvnieku. Bija jāsaņem visi spēki un tas jāizdara. Rezultātā viņš ieguva apmēram 50 kg gaļas. Medības prasīja ievērojamu fizisku piepūli.
Ādams stāstīja, ka pastāvīgi centies uzturēt sevi labā fiziskā formā: katru dienu taisījis pievilkšanos pie zara, skrējis gar okeāna krastu un taisījis pietupienus, turot akmeņus, ko sākumā bijis grūti izdarīt.
Bet dvēseles stāvoklis vienīgajam saprātīgajam salas iedzīvotājam bija tālu no ideāla. Adamam bija garlaicīgi, viņš krita depresijā, jo domāja, ka no šejienes neizkļūs.
Tad Džons iedomājās izlikt no akmeņiem uzrakstu SOS, cerībā, ka no kādas lidmašīnas to pamanīs. Vēlāk viņš notīrīja krastmalu un izveidoja lielāka izmēra uzrakstu.
Lai cik dīvaini neliktos, bet viņa plāns nostrādāja. Izdzirdējis motora rūkoņu, viņš izskrēja krastmalā un pamanīja tuvojošos lidmašīnu. Mežonim nometa saini, kurā bija ūdens, aptieciņa un rācija. Pirmo reizi 9 gadu laikā viņš izdzirdēja cilvēka balsi.
Viņam pateica, ka kāds skolnieks no Minesotas atradis Google Earth kartē uzrakstu SOS un paziņojis par to varas iestādēm.
Pārsteidz Adama pacietība un izturība. Puisis nepadevās, izcieta visu un cerēja un gaidīja. Un ne velti – viņš tika atalgots. Bet ne katrs varētu izturēt šādu ķermeņa un gara pārbaudi.
Nekautrējies komentēt rakstu un ieteikt draugiem.
Avots: kakzachem.ru