Kā piemēru es gribētu minēt par vienu no savām draudzenēm, kura nesen izšķīrās no vīra.
Sieviete pastāstīja, ka pirmo reizi par šķiršanos iedomājusies, kad sapratusi, ka no vīra nav nekāda labuma. Savukārt viņai bijis daudz pienākumu, darbs un visa sadzīve.
Viņai arī bija jārūpējas par visiem savas mājsaimniecības locekļiem, bet viņas vajadzības nevienu neinteresēja. Laulātā alga nenosedza visu viņas ieguldījumu ģimenes labklājībā.
Sieviete secināja, ka vīrs būs noderīgāks, ja pēc šķiršanās maksās uzturlīdzekļus saviem bērniem. Tagad viņa cer atrast daudz labāku variantu kopdzīvei un nevēlas tērēt laiku neveiksmīgiem un neperspektīviem vīriešiem.
Ja godīgi, es neizjūtu žēlumu pret šķirtenēm, jo esmu pārliecināta, ka pašas dāmas ir vainīgas savās nedienās. Gudra un atbildīga sieviete pratīs atrast izeju no sarežģītām kopdzīves situācijām.
Nu, protams, ir reizes, kad šķiršanās ir vienīgā iespēja normālai dzīvei. Te ir runa par vardarbību ģimenē un tamlīdzīgām lietām.
Vīrieši, ja nevēlaties nožēlot savu izvēli, tad pirms precēties ar sievieti, kurai ir atvases no iepriekšējām attiecībām, iepazīstiet viņu tuvāk.
Lieliski, ja jums ir paveicies satikt brīnišķīgu otro pusīti, ar kuru ir omulīgi un patīkami būt kopā, tomēr neskādēs periodiski pavērot viņas uzvedību.
Ja vīrietis apprecas ar šķirtu sievieti, tas nozīmē, ka viņš uzņemas arī atbildību par visu viņas problēmu risināšanu, kas radušās jau ilgi pirms viņa parādīšanās.
Vīrietim ir jāapzinās, kas viņu sagaida jaunajās attiecībās. Ja stiprā dzimuma pārstāvim ir nopietna attieksme pret ģimenes dzīvi, tas palīdzēs viņa izredzētajai kļūt par labu partneri un uzticamu mājas pavarda sargātāju.
Bet ko domā par šo stāstu? Vai tiešām, pēc taviem novērojumiem, sievietes dažkārt ir pašas vainīgas pie laulības izjukšanas? Esi laipni aicināts dalīties komentāros!