Pagājušajā nedēļā es atgriezos mājās un netālu no ēkas ieejas satiku kaimiņieni. Todien bija ļoti karsts, temperatūra sasniedza 33 grādus, bija pusdienlaiks, bet odi lidoja baros. Un lūk, kaimiņiene stāv ar zaru rokās un sit ar to sev pa kājām, tādējādi cenšoties atbaidīt negantos asinssūcējus. Toties man tie pat klāt nelido.
Es apstājos tantiņai blakus, un viņa uzreiz sāka man sūdzēties, kā viņu nokaitinājuši odi un sakoduši teju visu ķermeni.
Jums vajadzēja redzēt, kā viņas acis iepletās, kad es no savas somas izņēmu mazu maisiņu ar baltu pulveri un teicu viņai: “Paņemiet un apkaisiet visu augumu. Tad odi nepielidos jums pat tuvu”.
Sākumā viņa man neticēja, iesmējās, tomēr pulverīti paņēma. Bet nākamajā dienā sieviete pienāca pie manis un pavaicāja: “Kas tas ir un kur es to varu dabūt?”
Viņa uzreiz atpazina vanilīna aromātu, bet neticēja, ka viss var būt tik vienkārši un bija pārliecināta, ka tas ir kaut kāds īpašs pretodu līdzeklis ar vaniļas smaržu.
Bet patiesībā tas arī bija visparastākais vanilīns.