Es vienkārši brīnos par sava vīra nekaunību. Es viņu pieķēru krāpšanā, bet viņš vēl atrada sev attaisnojumu – es it kā esot iejaukusies viņa personīgajā telpā. Man neesot bijis tiesību bāzt degunu viņa tālrunī.
Nu, tas vispār ir ārprāts! Viņš guļ ar mīļāko, lai gan ir precējies! Par ko ir stāsts? Kādas personīgās robežas? Starp citu, fakts, ka es atradu viņa saraksti ar mīļāko, vienkārši ir stāsta beigas.
Man jau sen bija aizdomas, tikai nebija pierādījumu. Vīrs pirms pāris mēnešiem sāka dīvaini uzvesties. Viņš pastāvīgi sarakstījās ar kādu, bieži devās komandējumos, dažkārt smaržoja pēc sieviešu odekolona.
Jā, un gultā sāka uzvesties pasīvi. Ja pirms tam mums seksā viss bija kārtībā, pēdējā laikā sagaidīt tuvību ar viņu kļuva gandrīz neiespējami.
Es neesmu stulba – zinu, cik ir divi plus divi. Lai cik daudz attaisnojumu mans laulenis izdomāja, es tik un tā visu sapratu. Cik ilgi mani var uzskatīt par pilnīgu idioti?
Vīrs telefonam bija uzlicis paroli, bet es to nejauši ieraudzīju. Tāpēc izmantoju mirkli, kad viņš bija dušā, un ieskatījos viņa sarakstē. Manas aizdomas apstiprinājās…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk