Hanna Mūra no Stalbridžas pilsētas Lielbritānijā, jau vairākus gadus cieta no tā, no kā parasti cilvēki cieš pāris dienas. 16 gados šī sportiskā meitene savainoja pēdu un traumas rezultātā viņai kājas lielajam pirkstam sāka ieaugt nags . Meitene, kas nodarbojās ar sportu un ir pieradusi pie diskomforta, ilgu laiku tam vienkārši nepievērsa uzmanību. Tik ilgi, kamēr vairs nevarēja paiet.
Kad Hanna griezās pie ārsta, viņai pateica, ka vajadzīga neliela operācija, kura noteikti labi beigsies. Diemžēl pēc operācijas sāpes nepārgāja un kāja sāka pietūkt.
Ārsti nevarēja atrast nekādas infekcijas pēdas un nespēja saprast, kādēļ kāja paliek melna. Izmēģināja dažādas ārstēšanas metodes, bet palika arvien sliktāk. Uz kājas kā liels caurums izveidojās atklāta, asiņojoša čūla, kas sagādāja lielas sāpes.
Meitene centās nekrist izmisumā, bet viņa juta, ka zaudē dārgo laiku : ”Šie trīs gadi bija kā nepārtraukts murgs. Neticami, ka vienkāršs ieaudzis nags var tā mainīt dzīvi”.
19 gadu vecumā meitene nolēma, ka tā turpināties vairs nevar un jautāja ārstiem vai nevar kāju amputēt. Ārsti šaubījās – nogriezt kāju jaunai meitenei… dēļ ieauguša naga… Viņi centās atrunāt Hannu. Apdrošināšana atteicās segt operācijas izmaksas, jo ārsti neuzskatīja operāciju par nepieciešamu.
Bet Hanna jau bija pieņēmusi lēmumu. Viņa jau 3 dzīves gadus bija pavadījusi, mokoties sāpēs, un gribēja, lai tas beidzas. Viņa pati samaksāja par operāciju 6000 dolāru.
Operācija notika veiksmīgi un tagad Hanna vairs nemokās sāpēs. Viņa nenožēlo savu lēmumu, tieši otrādi, ar šausmām atceras tos 3 sāpēs pavadītos gadus un optimistiski domā par nākotni:” Es nevarēju nodarboties ar daudzām pierastām lietām un kājas amputācija- tas ir labākais lēmums.” Viņa ne tikai staigā, bet arī skrien un brauc ar velosipēdu. Viņa pati ir noteicēja pār savu dzīvi un plāno piedalīties 2020. gada Paraolimpiskajās spēlēs.
Grūti pat iedomāties, ka parasts ieaudzis nags var beigties ar tādu katastrofu. Bet vēl grūtāk iedomāties, ka jauna meitene, neskatoties uz ārstu iebildumiem, pieņem tādu lēmumu. Tas ir raksturs!