Kārtējo reizi gatavojot boršču, pēkšņi atskārtu, ka vairums cilvēku nemaz nezina, kā šim gardajam pirmajam ēdienam piešķirt īsteni sarkanu nokrāsu. Tāpēc es savu šodienas rakstu esmu veltījis šai tēmai.
Šo metodi zināja mūsu vecmāmiņas un vecvecmāmiņas un to izmanto arī sabiedriskajās ēstuvēs. Pretējā gadījumā ēdiena ārējais izskats var tikt sabojāts.
Kāds noteikums jāievēro, gatavojot boršču:
Skābums palīdz saglabāt krāsu. Tāpēc biešu termiskās apstrādes laikā tām jāpievieno skābe. Bet, ja tu pārmērīgi ilgi noturēsi šos dārzeņus uz plīts, zupas krāsa tomēr nebūs tāda, kā vēlams.
Esmu pārliecināts, ka visi zina boršča recepti. Bet, ja tev interesē, kā es to gatavoju, uzraksti man un es noteikti padalīšos ar recepti.
Kāds tad ir sarkanās krāsas noslēpums?
Šeit ir jāņem vērā divas lietas.
Tātad – bietes, kā parasti, apcepam ar tomātu pastu uz pannas. Pēc tam ielejam pannā ūdeni un to pašu slepeno sastāvdaļu – etiķi, kas sautēšanas laikā saglabā biešu krāsu.
Otrs noslēpums ir ēdiena dabiskā krāsa
Rūpīgi nomazgājam bietes zem tekoša ūdens, un, lai iegūtu vislabāko efektu, varam izmantot metāla beržamo švammīti. Pēc tam nogriežam biešu priekšpusi un aizmuguri, jo tur koncentrējas vislielākais netīrumu daudzums, ko ir diezgan grūti notīrīt.
Tad bietēm noņemam mizas, liekam tās kastrolī, piepildām ar ūdeni un pievienojam divas vai trīs ēdamkarotes 9% etiķa.
Zemāk ir detalizētas fotogrāfijas.
Vārām mizas uz minimālas uguns. No tām zupas krāsa kļūs piesātinātāka.
Manā gadījumā uz 5 litru kastroli vajadzēja tikai divas bietes.
Kastroli ar mizām visu laiku turam uz plīts, kamēr gatavojas pamatēdiens.
Krāsošanas noteikums
Pielejam mizu novārījumu katlā ar boršču pirms vārīšanas pabeigšanas. Tātad – samazinām liesmu, ielejam šķidrumu, kurā tika pagatavotas mizas, bet pēc tam ļaujam borščam atkal uzvārīties un varam izslēgt plīti. Jo ilgāk vārās borščs, jo blāvāka būs tā krāsa.
Secinājums: man vajadzēja tikai divas bietes, lai borščs iegūtu vajadzīgo sarkano nokrāsu. Bet, ja gribas vēl intensīvāku toni, pievienojam vairāk krāsainā škidruma, ko ieguvām vārot biešu mizas.