Esmu apbērta ar padomiem, kā man savā vecumā vajadzētu ģērbties un griezt matus. Bet vairāki no šiem ieteikumiem ir pavisam nevietā un pazemo mani kā sievieti.
Varbūt komentāru autori negrib apzināti mani aizvainot, bet neapstrīdams ir fakts, ka visas dāmas, kas vecākas par 50 gadiem, viņi uzskata par būtnēm, kas nav “pirmā svaiguma”.
Un es to esmu pārliecinājusi atkal un atkal. Piemēram, tu ieej apģērbu veikalā, lai nopirktu sev kaut ko pievilcīgu, bet pārdevējas piedāvā tikai tādas drēbes, kuras, viņuprāt, vajadzētu valkāt nobriedušām sievietēm.
No kurienes ļaudīm šāda izpratne par briedumu?
Kāpēc jaunas sievietes uzskata, ka karstā vasaras dienā es nevaru uzvilkt īsus svārkus? Vēl jo vairāk tāpēc, ka man ir diezgan pievilcīga figūra.
Mūsu sabiedrībā ir viedoklis, ka pievilcīgi ir tikai tie, kuriem trūkst inteliģences, bet visi pārējie, lūdzu, uzvedieties cienījami. Pilnīgs absurds!
Kāpēc sievietēm ir jāizveido mākslīgās skropstas un spilgts grims, lai viņas uzskatītu par pievilcīgām? Un, ja tev ir celulīts, tas noteikti ir jāmaskē. Bet – ja kāda nezināma iemesla dēļ tev tā nav, tad kaut kas ar tevi nav kārtībā.
Vēlos informēt jaunas sievietes, ka, izdzirdot par izteicienu “apelsīna miza”, es uzreiz nenojautu, par ko ir runa. Savulaik sievietes nesūdzējās par šādām auguma problēmām.
Jā, sievietes vecumā 50+ ļoti atšķiras no mūsdienu “lellēm”. Katra no mums ir pievilcīga savā veidā. Ar pārliecību varu teikt, ka manai paaudzei piemīt dabisks skaistums.
Vēl gribu pieminēt veselību. Visu mūžu, mēs sievietes, esam smagi strādājušas, bet par daudzām slimībām zinām tikai no grāmatām. Un kāda ir situācija šodien? Nereti pusaudži ir spiesti lietot nomierinošos līdzekļus, lai apturētu nervu sabrukumu. Kā mēs esam nonākuši līdz kaut kam tādam?