Gadu dzīvoju kopā ar puisi. Mēs īrējām dzīvokli, bet līdztekus krājām naudu, lai nopirktu paši savu mājokli. Abi strādājām. Nevar teikt, ka dzīvojām šiki, bet no nabadzības necietām.
Pēdējā laikā arvien biežāk un biežāk sākām runāt par attiecību oficiālu noformēšanu. Mēs negrasījāmies rīkot vērienīgas kāzas, jo izlēmām, ka labāk ieguldām naudu dzīvoklī, nekā iztērējam grandiozu laulību rīkošanai.
Pirms nedēļas grūtniecības tests parādīja, ka esmu stāvoklī. Taču puisim nolēma par to vēl neteikt. Nolēmu testu atkārtot pēc pāris dienām, lai pārliecinātos par to un tad iepriecinātu viņu.
Pirms divām dienām viņš piezvanīja no darba un teica, ka gaida mani vakarā restorānā. Pārbaudīju vēlreiz un arī otrreiz veiktais tests apstiprināja, ka tiešām esmu stāvoklī.
Pa ceļam uz restorānu iedomājos, kā puisis mani bildina, es savukārt atklāju, ka esmu stāvoklī, viņš aiz laimes mani apskauj un mēs dejojam valsi restorānā, bet visi apkārtējie aizkustinājumā skatās uz mums.
Taču realitāte nebija tik rožaina, kā es iedomājos. Mans draugs un mana labākā draudzene gaidīja mani restorānā. Tur viņi teica, ka satiekas man aiz “muguras” sešus mēnešus. Turklāt izrādījās, ka mana draudzene ir stāvoklī, un mans puisis pārvācas dzīvot pie viņas.
Es neko neteicu. Es tikai metos ārā no restorāna, ieskrēju tuvākajā aptiekā pēc nomierinošām tabletēm un tur tās arī izdzēru. Es pat nespēju doties uz mājām, tāpēc gāju uz tuvāko viesnīcu un tur mēģināju tikt galā ar dvēseles sāpēm.
Es ilgi nevarēju aizmigt. Nezinu, kas man pasliktināja pašsajūtu, zāles vai tas, kā puisis un viņa jaunā pasija izturējās pret mani. Varbūt gan viens, gan otrs. Beidzot es aizmigu, bet, no rīta pamostoties, sapratu, ka vairs neesmu stāvoklī.
Kad es atgriezos mājās, ieraudzīju savu puisi un viņa draudzeni. Viņi sēdēja virtuvē ar vainīgām sejas izteiksmēm. Izrādījās, ka vakar bija pirmais aprīlis un viņi ar mani izspēlējuši ļaunu joku. Un abi vienā balsī klāstīja, ka puisis tiešām gribējis mani bildināt.
Es savukārt paziņoju, ka nevēlos viņus vairs redzēt un palūdzu aiziet. Puisis iebilda, bet es uzstāju. Kamēr viņa nebija mājās, es sakravāju mantas un devos prom. Atstāju viņam zīmīti, kur izstāstīju visu kā ir, un lūdzu, lai mani vairs netraucē. Lai tagad mokās tāpat kā es.