Kad esam jauni, mēs sev nejautājam: “Vai man vispār ir vajadzīgas attiecības?” Viss rit savu dabisko gaitu — iemīlies, izveidojas jūtas, apprecies.
Bet, kad tev ir pāri 70, bērni izauguši, mazbērni aizņemti ar savu dzīvi, bet vīrs jau sen devies mūžībā vai aizgājis no tevis, attiecību jautājums iegūst pavisam citu nokrāsu.
Es aprunājos ar trim vecāka gadagājuma sievietēm. Katrai savs liktenis, sava patiesība. Bet starp rindām jūtams kaut kas kopīgs, kaut kas, kas aizkustina dvēseli.
Izlasiet, ko viņas stāstīja un padomājiet, kā uz jautājumu par attiecību nepieciešamību atbildētu jūs.
Leontīne, 74 gadi: “Man nav vajadzīgs vīrs, bet cilvēks blakus”
Leontīne ir sieviete ar klusu balsi un taisnu muguru. Skaidri redzams, ka viņa visu mūžu ir nesusi visu uz saviem pleciem — bērnus, mājsaimniecību, vīru dzērāju.
Pirms desmit gadiem dzīvesbiedrs devās aizsaulē, bet Leontīnes dzīvē sākās “otrais cēliens”.
– Man vairs nevajag vīru, – viņa saka bez aizvainojuma. – Man vienkārši vajag kādu. Kādu, ar ko varu klusumā pasēdēt un nejusties vientuļi. Kādu, kas negaidīs, lai viņu visu laiku apčubina. Kādu, kas vienkārši būs blakus.
Pirms kāda laika sieviete iepazinās ar savu kaimiņu, septiņdesmit astoņus gadus vecu atraitni. Tagad viņi abi kopā dodas rīta pastaigās, dzer tēju un dažreiz dodas uz vasarnīcu. Bet dzīvo katrs savā dzīvoklī.
– Es jūtos tik ērti. Nav laulības, nav saistību. Draugs ir savā mājoklī, es savējā. Ja vēlos, varu pie viņa aiziet. Un, ja draugs jūtas nomākts, viņš piezvana, un es aizeju pie viņa. Viss norit mierīgi, bez lieka saspringuma.
Leontīnei attiecības vairs nenozīmē kaisli vai romantiku, bet gan cieņu, siltumu un klusumu, kurā var justies labi bez vārdiem.
Zaiga, 81 gads: “Esmu laimīga, būdama viena. Jā, tā gadās.”
Zaiga mani sagaidīja ar paštaisītu pīrāgu un dzidriem smiekliem. Kundzīte dzīvo viena; viņai ir kaķis un milzīga bibliotēka, kas veidota gadu desmitiem. Zaigas vīrs devās mūžībā 90. gados. Kopš tā laika viņa nav izveidojusi jaunas attiecības.
Draudzenes mani visu laiku kaitina: “Zaiguci, kā tu vari dzīvot viena?” Bet es viņām atbildu — tas ir viegli! Es eju gulēt, kad vēlos, lasu to, kas man patīk.
Nav obligātu vakariņu, nav obligātu sarunu. Es pati sev patīku — vai tad tas nav pats svarīgākais?
Zaiga smaida, un viņas acīs nav tukšuma, bet gan patiesas brīvības sajūta. Tāds vieglums, ko ne visi spēj dzīvē sasniegt.
– Mīlestība? Filmās tā ir skaista. Taču reālajā dzīvē es redzu, ka sievietes gados uz saviem pleciem nes sadzīves un mājas rūpju nastu, bet vīrieši viņu vecumā meklē sev jaunākas. Man tas nepavisam nav vajadzīgs. Man ir labi pašai ar sevi.
Zaigas stāsts ir par iekšējo spēku. Tas ir par to, kā pat pēc 70 gadiem sieviete var būt pašpietiekama un laimīga arī bez partnera.
Ramona, 77 gadi: “Esmu atkal iemīlējusies. Un tagad ir pat labāk nekā tad, kad biju jauna.”
Ramona ir sieviete, kas neļauj sev novecot. Spilgta lūpu krāsa, eleganta šalle, labas smaržas. Viņa runā ātri un smejas sirsnīgi, it kā viņai būtu divdesmit pieci gadi. Lūk, viņas stāstītais.
– Pirms pieciem gadiem devos uz sanatoriju. Parasts brauciens: svaigs gaiss, procedūras, atpūta. Un tad pēkšņi uzradās viņš. Atvaļināts kapteinis. Stingrs, atturīgs, bet ar ļoti laipnām acīm.
Sākumā viņi vienkārši sarunājās. Tad šķita, ka ir kļuvuši par draugiem. Bet pēc mēneša Ramona saprata: viņas sirds pukst straujāk, kad viņš ir blakus.
– Man ir 77 gadi, un es atkal esmu iemīlējusies. Gluži kā jaunībā – ar sajūsmu, ar prieku, ar tikšanās gaidīšanu. Tikai tagad es patiešām esmu iepazinusi sevi. Es vairs nebaidos izstrādāt kaut muļķīgu. Es vairs neiekrampējos otrā cilvēkā tikai aiz bailēm palikt vienai.
Viņa ar savu kapteini dzīvo kopā vienkārši tāpat, bez laulības reģistrēšanas. Bet katru vakaru dodas pastaigā, sadevušies rokās kā pusaudži.
Ramona ir pārliecināta: mīlestība pēc 70 gadiem ir iespējama. Tā nav nepieciešamība vai kompromiss, bet gan apzināta izvēle. Un tā var sniegt patiesu laimi.
Mēs bieži iztēlojamies vecumdienas kā kaut ko klusu un drūmi paredzamu. It kā mīlestība un tuvība būtu jaunības privilēģija.
Taču šīs trīs sievietes ļauj noticēt, ka dvēseliska saikne var pastāvēt arī pēc septiņdesmit gadiem. Nav jābūt “vīram un sievai” – galvenais ir siltums, cieņa un patiesa vēlme būt tuviem.
Dārgie lasītāji, ko domājat jūs: vai sievietēm vecumdienās ir nepieciešamas attiecības? Aicinu padalīties ar viedokli vai pieredzi komentāros!
Dzīvesstila vērotājs un zvaigžņu ceļvedis. Meklēju iedvesmu horoskopos, pārbaudu labākās receptes un dalos ar noderīgiem knifiņiem ikdienai. Mana misija — lai ikvienam šeit atrastos savs īpašais stūrītis mieram un jaunām idejām.