Liela daļa mūsdienu benzīna dzinēju ir konstruēti tā, lai spētu zināmā mērā pašattīrīties no oglekļa nogulsnēm. Šis process nenotiek ikdienas braucienos, bet gan tikai pie konkrētas slodzes un motora apgriezieniem.
Tas ir kritiski svarīgi automašīnām, kas lielāko daļu laika pavada pilsētas sastrēgumos, kur motors bieži strādā ar “bagātīgu” degvielas maisījumu. Tieši šāds režīms veicina kvēpu un nogulšņu veidošanos uz vārstiem, svecēm un virzuļiem.
Kāpēc pilsētas režīms “aizaudzē” motoru
Braucot lēni un īsos posmos, dzinējs nepaspēj sasniegt optimālo darba temperatūru, kas nepieciešama, lai dabiski sadedzinātu degšanas procesa blakusproduktus.
Rezultātā uz detaļām veidojas blīvs slānis, ko speciālisti dēvē par “koksu”. Ja šīs nogulsnes netiek savlaicīgi likvidētas, tās negatīvi ietekmē motora jaudu, palielina degvielas patēriņu un ilgtermiņā var radīt nopietnus mehāniskus bojājumus.
Dzinēju ražotāji šo problēmu apzinās, tāpēc vadības bloku programmatūra ir izstrādāta tā, lai mēģinātu pašattīrīt, piemēram, aizdedzes sveces. Tas notiek automātiski, kad automašīnas dators fiksē novirzes aizdedzes precizitātē.
Automātiskā sveču attīrīšanās un augstas temperatūras režīms
Šāds pašattīrīšanās režīms parasti aktivizējas, braucot pa šoseju ar vienmērīgu ātrumu un izvairoties no straujiem paātrinājumiem.
Tajā brīdī elektronika optimizē degvielas padevi un darba temperatūru degkamerā. Ja šādā stabilā, bet aktīvā tempā pabrauc aptuveni pusstundu, augstā temperatūra palīdz aizdedzes svecēm attīrīties gandrīz pilnībā.
Tomēr eksperti brīdina, ka šis process ir atkarīgs no dzinēja tehniskā stāvokļa. Ja sprauslas ir netīras vai tiek izmantota zemas kvalitātes degviela, pastāv lokālas pārkaršanas risks. Tāpēc pašattīrīšanās vislabāk darbojas automašīnām, kurām tiek veiktas regulāras apkopes.
Fizika, kas palīdz dzinējam atbrīvoties no liekā
Dzinēja pašattīrīšanās pamatā ir materiālu termiskā izplešanās. Alumīnija sakausējuma virzuļi karstuma ietekmē izplešas citādāk nekā tērauda vārsti vai cietie sodrēji. Brauciena laikā pa šoseju galvenais mērķis ir uzsildīt detaļas līdz drošai, bet maksimāli pieļaujamajai robežai.
Kad metāls kļūst par 50–100 grādiem karstāks nekā pilsētas režīmā, tas nedaudz izplešas, un cietās nogulsnes zaudē saķeri ar virsmu. Kvēpi atslāņojas un mikrodaļiņu veidā tiek izvadīti caur izplūdes sistēmu.
Ja dzinējs ir kārtībā, šī “netīrība” veiksmīgi pamet sistēmu, neradot aizsprostojumus.
Praktiski ieteikumi: Kā pareizi “izpūst” dzinēju
Lai iedarbinātu pašattīrīšanās procesu, ar vienu strauju apdzīšanu nepietiks. Speciālistu ieteikums ir izvēlēties šosejas posmu, kurā var nobraukt 30 līdz 40 kilometrus bez biežas apstāšanās.
Galvenais nosacījums ir uzturēt stabilus un paaugstinātus motora apgriezienus. Mūsdienu 16 vārstu motoriem optimālais režīms ir turēt tahometra rādītāju ap 3500 apgriezieniem minūtē.
Vecākiem 8 vārstu modeļiem tie var būt nedaudz zemāki apgriezieni. Vienkāršs orientieris – turēt apgriezienus aptuveni skalas vidū.
Šādā stāvoklī dzinējs sasniedz nepieciešamo temperatūru nogulšņu sadedzināšanai, bet netiek mehāniski pārslogots.
Mitrums un degviela kā papildu palīgi
Dzinēja pašattīrīšanās efektivitāti ietekmē arī ārējie apstākļi. Daudzi autovadītāji ievērojuši, ka auto darbojas “vieglāk” pēc lietus vai miglainā laikā.
Tam ir loģisks izskaidrojums: mikroskopiski ūdens pilieni, nonākot dzinējā kopā ar gaisu, pārvēršas tvaikā un augstā temperatūrā palīdz efektīvāk oksidēt nogulsnes uz cilindru sienām un vārstiem.
Tāpat rezultātu tieši ietekmē degvielas kvalitāte. Plānojot šādu “profilakses braucienu”, ieteicams iepildīt degvielu ar attīrošām piedevām.
Regulāra dzinēja “izskriešanās” palīdz uzturēt transportlīdzekli labā tehniskā stāvoklī un izvairīties no dārgiem remontiem, ko rada pilsētas braukšanas cikla izraisītie aizsērējumi.
Freetime.lv redakcija – tavi ikdienas ceļveži noderīgos padomos, pārbaudītās receptēs un aktuālajās ziņās. Mēs atlasām vērtīgāko, lai atvieglotu tavu ikdienu. Seko mums arī Facebook!