Šodien mēs stāstīsim par kāda vīrieša cēlo darbu, kurš strādāja par būvinženieri Ļubačovas pilsētā, Polijas dienvidaustrumos. Reiz viņš uzzināja, ka mežā, vecā pussabrukušā mājā, kurā nav ne elektrības, ne ūdens, dzīvo 80 gadus veca kundzīte vārdā Anijela. Kšištofs Kopečs un viņa sieva atnesa sirmajai kundzei pārtiku un drēbes. Bet to, kas notika tālāk, var saukt par īstu pasaku.
Nesavtīga rīcība
Pirmais iespaids par māju, kurā dzīvoja vecmāmuļa, nebija tas labākais. Vecās sievietes mājoklis drīzāk izskatījās pēc nevis cilvēka dzīvesvietas, bet gan pēc būdiņas uz vistas kājas. Mājai nebija pieslēgta gāze un elektrība, bet uz grīdas bija redzams betons un grunts. Tā kā miteklim bija tikai viens logs, tajā vienmēr valdīja krēsla.
Vecmāmiņa bija spiesta izmantot sociālo palīdzību, kas tika piegādāta pārtikas, apģērba un sadzīves priekšmetu veidā.
Netālu dzīvojošais Kšištofs un viņa sieva gribēja palīdzēt nelaimīgajai večiņai.
Laulātajam pārim noderēja viņu profesionālās iemaņas savas idejas īstenošanā. Vīrs bija būvinženieris, bet sieva – arhitekte. Viņi izveidoja vecās mājas rekonstrukcijas plānu un sociālajos tīklos ievietoja ziņu, lai piesaistītu līdzekļus ēkas atjaunošanai.
Palīdzība no līdzjūtīgiem cilvēkiem
Vecmāmuļas stāsts aizkustināja cilvēkus dažādās pilsētās un pat valstīs. Kšištofs izveidoja īpašu palīdzības grupu, kurai pievienojās daudzi cilvēki. Tur domubiedri apsprieda visus darba jautājumus.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk