Kad pienāca laiks, vecāki mazo dēliņu sāka vest uz bērnudārzu. Jaunā māmiņa nesagaidīja bērna kopšanas atvaļinājuma beigas, izlemjot pēc iespējas ātrāk atgriezties darbā. Daudzas mātes to sapratīs, jo, vairākus gadus veicot tikai mājas darbus un esot kopā ar bērnu, gribas pēc iespējas ātrāk atgriezties profesionālajā dzīvē.
Situācija izveidojās tā, ka ap šo laiku darbu zaudēja bērna tēvs. Priekšniecība piespieda vīrieti uzrakstīt atlūgumu, tāpēc oficiāli nekāda štatu samazinājumu nebija, kas nozīmē, ka viņš nesaņēma nekādu atlaišanas pabalstu.
Katru dienu pēc darba nākot mājās, sieva tagad redz vīru, kurš teju visu laiku skatās televizoru. Viņš neveic nekādus mājas darbus un neko negatavo. Ar grūtībām gaidot pirmo avansa maksājumu darbā, sieviete jautāja vīram, kad viņš dosies meklēt jaunu darbu. Atbilde bija negaidīta – vīrs ne tikai nav sācis darbu meklēt, bet arī neplāno to darīt tuvākajā laikā.
Uz sievas sašutumu vīrs atbildēja, ka viņam esot tiesības uz gadu paņemt atelpu un padzīvot mājās, jo pirms tam laulātā draudzene ilgu laiku pavadījusi dekrēta atvaļinājumā. Pēc vīra teiktā, sieva ir ilgstoši atpūtusies un dzīvojusi sev par prieku, kamēr viņš strādājis ģimenes labā.
Tagad pienākusi viņa kārta atpūsties, jo īpaši tāpēc, ka viņas dekrēta atvaļinājums ildzis divus gadus, bet viņš plāno atpūsties tikai vienu gadu. Vīrietis ir pārliecināts par savas pozīcijas pareizību un pat nemēģina atgriezties darbā.
Ko tu domā par šo situāciju? Vai ir gadījies piedzīvot ko līdzīgu? Priecāsimies, ja dalīsies savā pieredzē komentāros!