Mēs ar pirmo vīru mēs nenodzīvojām ilgi – izšķīrāmies, kad meitai bija pusotrs gadiņš. Viņš nestrādāja, daudz dzēra, staigāja apkārt un pat veda mājās svešas sievietes. Es to vairs nespēju paciest, savācu visas viņa mantas, iznesu kāpņu telpā un nomainīju durvju slēdzenes. Bērna uzturnaudu viņš, protams, maksāt negribēja, izvairījās no tā dažādos veidos.
Veselus desmit gadus es neesmu saņēmusi no viņa ne centa. Bet drīz pēc šķiršanās man izdevās atrast darbu ar labu algu, tāpēc mums ar meitu pietika līdzekļu pārtikušai dzīvei.
Pagāja gadi, un es satiku Sergeju. Viņam bija meita Poļina, četrus gadus jaunāka par manu meitiņu. Māte vīru un bērnu bija pametusi, kad Poļinai bija tikai divi gadiņi un pazudusi no viņu dzīves.
Mēs tikāmies apmēram pusgadu, un tad mēs nolēmām dzīvot kopā. Sergeja meita ir brīnišķīga meitene, viņa pat sauc mani par mammu Ļenu. Arī es ātri satuvinājos ar viņu. Lai gan manai meitai bija grūti pieņemt patēvu, ar Poļinu viņa ātri atrada kopīgu valodu.
Šķita, ka dzīve uzlabojas, laba ģimene, divas meitas, kuras mēs audzinām kopā. Mēs ar Sergeju strādājām, naudas mums bija vairāk nekā pietiekami, tāpēc bērni tika nodrošināti ar visu nepieciešamo. Bet vienā brīdī mani atlaida darbā.
Tomēr es ilgu laiku nesēdēju dīkā un atradu vairākas iespējas jaunam darbam. Bet Sergejs teica, ka būtu labāk, ja es nestrādātu un paliktu mājās, lai parūpētos par meitenēm. Mana Maša jau ir pieaugusi, bet vīra meita Poļina vēl ir skolniece, kurai vajag pastiprinātu vecāku uzmanību.
Protams, Sergejs savai meitai pirka visu nepieciešamo, bet es iztērēju savai meitai daļu savas iekrātās naudas. Bet, ja tu nepapildināsi uzkrājumus, tie vienā brīdī beigsies. Un man pienāca tāds brīdis. Man nācās lūgt Sergejam naudu jaunām drēbēm meitai. Viņš iedeva, bet negribīgi. Es tam nepievērsu uzmanību, domāju, ka esmu vienkārši nogurusi. Bet pēc kāda laika man nācās vēlreiz lūgt naudiņu, jo manai Mašai vajadzēja jaunus apavus.
Tieši tad es izdzirdēju visu patiesību. Sergejs teica, ka negrasās apgādāt manu meitu, jo jau nodrošina viņai uzturu. Viņš lika man uzmeklēt Mašas tēvu un lūgt naudu viņam, sakot, ka viņš vairs nedos naudu manas meitas drēbēm un citām lietām.
Es biju šokēta un pat nespēju parunāt. Sergejs taču pats teica, ka man jāpaliek mājās un pilnībā jārūpējas par bērniem. Viņam pašam ir situācija, ka viņš audzina meitu viens, bet viņas māmiņa viņam nekādi nepalīdz. Kā gan viņš var man teikt, lai prasu naudu bijušajam vīram? Es taču esmu pilnībā iesaistījusies viņa meitas audzināšanā un aprūpēšanā un par to neko viņam neprasu. Bet viņam ir žēl iedot naudu mana bērna vajadzībām. Mums ir pietiekami daudz naudas, tāpēc tie nebūt nav īpaši lieli izdevumi.
LASI VĒL: Atdevām bērnu internātdarziņā! Visi nosodīja – Kauns jā, bet vismaz mums mierīgi
Es ieslēdzos istabā kopā ar meitenēm un raudāju. Viņu pašu es viegli izliktu aiz durvīm, bet man žēl viņa meitiņas. Šāds notikumu pavērsiens viņai nodarītu lielas sāpes, jo viņa ir tik ļoti pieradusi pie manis. Bet es arī nevēlos kaitēt savai meitiņai. Es nezinu ko darīt…