Mēs ar sievu viens otru pazinām ilgi pirms laulībām. Mana mīlestība pret viņu sākās jau pamatskolā. Četrus gadus sēdējām vienā solā. Viņa vienmēr nēsāja divas bizītes, kas garšīgi smaržoja. Mēs kļuvām par draugiem, bet es viņai nekad neatklāju, ka esmu iemīlējies.
Izlaiduma klasē es uzaicināju savu tagadējo sievu kopā doties uz pēdējo skolas balli, un viņa pieņēma manu ielūgumu. Viņas piekrišana man bija iemesls, lai atzītos savās jūtās.
Bet tad viņa teica, ka uztverot mani tikai kā draugu.
Es biju ļoti sarūgtināts, jo man nevajadzēja nevienu citu, izņemot viņu. Studijas universitātē man palīdzēja nedaudz abstrahēties no pastāvīgām domām par savu mīļoto meiteni. Pēc pienācīgas izglītības saņemšanas ieguvu labu darbu. Es strauji virzījos uz augšu pa karjeras kāpnēm, un drīz vien varēju nopirkt sev dzīvokli pašā pilsētas centrā.
Mēs ar klasesbiedriem bieži sanācām kopā, bet nez kāpēc mana simpātija uz šiem saietiem nekad neatnāca. Visu laiku cerēju viņu kādu dienu atkal redzēt. Saskaņā ar baumām viņa bija pārvākusies dzīvot uz citu pilsētu. Un, lūk, uz vienu no šiem burziņiem viņa tomēr atnāca. Es biju laimīgs. Uz mani skatījās tās pašas acis, kuras bērnībā. Pēc klasesbiedru salidojuma es piedāvāju viņai doties uz klubu padejot, un viņa piekrita. Tad es sapratu, ka manas jūtas pret viņu nav mainījušās. Beigās mēs apmainījāmies ar kontaktiem, lai uzturētu saziņu.
Sākām satikties, un kādu dienu es viņai atkal atzinos mīlestībā. Bet šoreiz viņa teica, ka arī mani mīl. Es jutos kā laimīgākais cilvēks pasaulē. Jau pēc mēneša mēs apprecējāmies, un viņa pārcēlās dzīvot pie manis.
Bet manai sievai nekādi neizdevās atrast pienācīgu darbu. Es to neuzskatīju par problēmu, jo es varēju nodrošināt mūs abus. Turklāt man patika, kā viņa vada mājsaimniecību.
Bet laika gaitā mana laulātā draudzene kļuva mazāk aktīva un sāka sūdzēties par pastāvīgu nogurumumu; man pietrūka viņas uzmanības. Mani sāka vajāt sliktas domas un pēc ilgas vilcināšanās nolēmu dzīvoklī ierīkot divas kameras, vienu priekšnamā un otru – guļamistabā, lai redzētu ar ko viņa nodarbojas, kamēr esmu darbā.
Darbā laikā man vajadzēja ilgi noskaņoties, lai pieslēgtos kamerām. Es baidījos, ka piepildīsies manas ļaunākās bailes. Bet es noteikti negaidīju, ka ieraudzīšu šādu ainu. Mana sieva visu dienu veica dažādus mājas darbus un vēl devās uz veikalu pēc produktiem. Viņai vispār neatlika laika atpūtai.
Bet neilgi pirms manas pārnākšanas no darba sieva saposās, lai iepriecinātu mani ar savu izskatu. Mani līdz sirds dziļumiem aizkustināja viņas rūpes.
Tāpēc nopirku viņai skaistu ziedu pušķi un vakarā aizvedu uz restorānu. Tur es atzinos savā zemiskajā rīcībā, bet sieva ar smaidu sejā pauda, ka viņas mīlestībai pret mani nav robežu.