Kopā ar vīru esam 15 gadus, audzinām septiņus gadus vecu meitu. Mans vīrs jau kopš jaunības sapņoja par savas mājas celtniecību, bet es viņu atbalstīju un kopā ar viņu plānoju mūsu kopīgo nākotni. Viņš smagi strādāja un guva lielus panākumus. Palīdzēju, cik varēju, strādāju, audzināju mūsu atvasīti, centos viņu atbalstīt. Māju uzbūvējām un pirms gada pārcēlāmies. Pēc tam sākās nepatikšanas.
Es sāku pamanīt, ka mans vīrs ir zaudējis interesi par mani. Sociālajos tīklos ieraudzīju, ka viņš uzaicinājis draudzēties vingrotāju no Amerikas. Viņš man paskaidroja – tas esot tāpēc, lai sekotu līdzi situācijai ar pandēmiju ASV (manuprāt, tas ir pilnīgs absurds). Pēc dažiem mēnešiem es aizbraucu ekskursijā ar savu meitu uz pāris dienām. Un tad man ienāca prātā doma paskatīries mūsu majas videokameras ierakstus. Un tas, ko redzēju, mani šokēja.
Vīrs bija uzaicinājis savu draugu uz pirti (jāatzīst gan, ka par to viņš mani informēja pirms aizbraukšanas). Draugs ieradās ciemos, bet pēc kāda laika aizgāja uz veikalu un atstāja savu draudzeni pie mana vīra (viņš nolēma par to klusēt), lai viņš jauno dāmu varētu izvizināt ar motociklu. Draugs bija prom divas stundas, bet mans vīrs visu šo laiku pavadīja ar šo jauno sievieti. Abi smēķēja ūdenspīpi, izbrauca ar motociklu, aplūkoja pirti, māju. No videoieraksta bija skaidrs, ka viņi kopā izklaidējās. Vīrs to skaidro ar to, ka draugs esot solījis būt prom tikai īsu brīdi, bet viņu pievīlis.
Šī situācija izraisa manī neērtības sajūtu. Es jūtu nodevību un nepietiekamu novērtējumu. Bijām atsevišķi pie psihologa, bet tā arī neko nesapratām. Vīrs saka, ka es visu pārspīlēju, jo fiziski viņš mani nekad neesot krāpis un manas emocijas esot pārāk vētrainas, stāsta 31 gadu vecā Lilija.
Pēc šīs situācijas pagāja vairāki mēneši, un es redzēju, ka pulksten 23:30 viņš saņēma ziņu no kādas sievietes. Šķiet nekaitīgi, bet tas viss man ir nesaprotami, es nezinu, kā reaģēt. Esmu ļoti sāpināta, apmulsusi un nomākta, gribu viņu pamest un dzīvot atsevišķi. Viņš neiebilst. Ko darīt, un vai ir nepieciešams uzturēt attiecības, ja manas jūtas pret cilvēku kļuvušas vienaldzīgas?
Psihologa komentārs
Lilija, es saprotu, ka tu tagad esi grūtā situācijā. Acīmredzot esi saskārusies ar krīzi ģimenes attiecībās, ko savukārt, izraisa jūsu vīra pusmūža krīze. Katram cilvēkam ir tā sauktā “sociālā kārtība”: tas, ko sabiedrība no viņa prasa. Tas ir labs darbs, pienācīga alga, māja, mašīna, ģimene, bērni. Šķiet, ka tavs vīrietis šo pasūtījumu jau ir pabeidzis (parasti tas notiek tieši laikā 30-35 gadu vecumā).
Kāpēc tad sākas krīze? Jo vīrietis saprot, ka izdarījis, ko vajadzēja, bet nejūtas laimīgs. Galu galā laime nav darbs vai māja, bet gan ciešas emocionālas attiecības, kuras jums jāiemācās attīstīt un veidot. Tāpēc vīrietis meklē citus, atkal ārējus veidus, kā izklaidēties: piemēram, flirtēt ar jaunām meitenēm, kā to dara jūsu vīrs.
Es iesaku īstenot komunikācijas moratoriju. Tas nozīmē, ka vienu mēnesi tev un tavam vīram ir fiziski jāšķiras, nevis jāsatiekas vai jāsazinās. Nekāda iemesla dēļ. Ko tas tev var dot?
Tu sajutīsi savu neatkarību, atbrīvosies no bailēm, ka viena pati netiksi galā. Un tu varēsi demonstrēt savu uzticību savam vīram (galu galā, kad vīrietis uzskata, ka sieviete ir atkarīga no viņa, viņš sāk viņu atstāt novārtā).
Ļoti vēlams šā mēneša laikā strādāt ar psihologu, lai atbrīvotos no negatīvām emocijām: greizsirdības, bailēm, šaubām. Šīs sajūtas neļaus tev atjaunot attiecības, pat ja vīrs vēlēsies pielikt pūles, lai to izdarītu.
Tavs vīrs iegūs iespēju apzināties, kāda ir ģimenes vērtība viņam pašam. Ne velti saka , ka būtiskais ir redzams no attāluma. Vīrietim ir jāpiedzīvo šis pagaidu attiecību zaudējums, lai sapratu to nozīmīgumu.
Var būt arī tā, ka viņš saprot, ka šīs attiecības viņam vairs nav vajadzīgas. Bet arī tas būs labs rezultāts, kaut arī sāpīgs. Tu pārstāsi tērēt laiku un emocionālo enerģiju cilvēkam, kurš nevēlas būt kopā ar tevi. To nav viegli pieņemt, taču tas ir labāk nekā dzīvot ilūzijā un mēģināt atdzīvināt mīlestību, kuras vairs nav. Taču, kā liecina mana profesionālā prakse, nodzīvojot mēnesi bez sievas un bērniem, vairums vīriešu saprot, ka vēlas cīnīties, lai atgūtu ģimeni.
Paziņo savu lēmumu mierīgā vidē ar aptuveni šādiem vārdiem: “Dārgais, es iesaku pieņemt komunikācijas moratoriju, lai padomātu, kā mēs ar tevi dzīvosim. Ja pēc mēneša tu būsi gatavs apspriesties un rīkoties, lai glābtu mūsu ģimeni, nāc un pārrunā. Ja tu neatnāksi un neapspriedīsi, es sapratīšu, ka esi nolēmis ģimeni neglābt”.
Ja vīrietis atnāks un sacīs, ka ir gatavs cīnīties, ārkārtīgi svarīgi būs šo lēmumu nostiprināt ar darbībām. Vispirms – brauciens pie psihologa, kurš palīdzēs izprast ģimenes krīzes cēloņus. Visticamāk, iepriekšējās vizītes pie psihologa nebija veiksmīgas jo jūs abi nesaskatījāt attiecību problēmu cēloni un nevēlējāties klausīties viens otrā. Bet tad, kad jums būs apzināta vēlme atjaunot attiecības, parādīsies arī vēlme saskatīt krīzes iemeslus un mēģināt tos atrisināt.