Jau pusgadu nevaru atbrīvoties no vainas sajūtas sakarā ar to, ka zaudēju savu vīru. Es visu laiku atceros situācijas, kad es kļūdījos un varēju viņam palīdzēt, bet to neizdarīju. Un tādu momentu ir daudz. Es jūtu, ka viņa nāvē ir arī mana vaina, stāsta 49 gadus vecā Natālija.
Psihologa komentārs
Ir ļoti grūti zaudēt mīļoto cilvēku. Un vēl grūtāk, ja tev šķiet, ka viss varēja izvērties savādāk un viņš būtu izdzīvojis. Nezinot situāciju visās niansēs, es atturos spriest par šādu iespējamību. Taču esi piesardzīga: tava vainas sajūta var neatbilst patiesībai.
Šādi mūsu psihe reaģē uz zaudējuma šoku. Prāts cenšas pieķerties tiem pagātnes apstākļiem, kurus tu būtu varējusi ietekmēt. Tātad tu mēģini atgūt kontroles sajūtu pār situāciju, vēlreiz “izspēlēt” to, bet diemžēl, tikai savā iztēlē.
Nebaidies raudāt un apvaldīt savas emocijas. Jā, tu vari lamāt un vainot sevi. Tu vari dusmoties uz citiem, uz tiem, kas to pieļāva, un pat uz pašu aizgājēju.Tas ir pilnīgi normāli. Tu esi pilna ar rūgtumu un sāpēm, un šīm jūtām ir jādod vaļa.
Jo vairāk atlaidīsi nepatīkamās emocijas, jo ātrāk no tām atbrīvosies. Agrāk vai vēlāk tās kļūs vājākas, un tad tos nomainīs klusas skumjas un miers. Natālija, pacietību tev un spēku šajā ceļā.