Jau pavisam drīz klāt būs ilgi gaidītais pavasaris, kad Latviju pārņem īsts sēšanas un stādīšanas “trakums”. Bet aizrautīgākie dārzkopības fani jau tagad vairs nesēž dīkā – viņi aktīvi pērk sēklas, veic sēju, piķē stādus, sagatavo dārza instrumentus.
Bet ko pievienot augsnei, lai iegūtu stiprus un sulīgus dēstus? Savus noslēpumus atklāja pieredzējis dārzkopis Juris.
Pēc viņa teiktā, stādu veselīgums ir tieši atkarīgs no augsnes kvalitātes. Tai jābūt barojošai, mitrumu saglabājošai un irdenai, ar neitrālu pH līmeni un labvēlīgu mikrofloru, kas veicina augu attīstību.
Veikalos ir pieejams milzīgs augšņu klāsts, taču pareizās augsnes izvēle dažkārt var būt sarežģīta.
Vairums tirdzniecībā pieejamo stādu augšņu ir deoksidēta augstgrūdu kūdra (skāba kūdra) ar sakņu veidošanās aktivatoru un minerālmēsliem.
Kūdrai ir lieliska porainība un tā satur fenola savienojumus, kas novērš sakņu un puves attīstību. Tāpēc kūdras substrāts ir ideāli piemērots stādu audzēšanai sākotnējās stadijās pirms piķēšanas.
Tomēr – kūdra pati par sevi nesatur pietiekami daudz barības vielu dēstiem, kas jau paaugušies, tāpēc visas minerālvielas jāpievieno piebarošanas laikā.
Bet tas ne vienmēr ir efektīvi. Tāpēc veicot stādu piķēšanu, ieteicams tos pārstādīt barojošākā augsnē. Ja plānojat audzēt stādus bez piķēšanas, labāk uzreiz sagatavot augstas kvalitātes augsnes maisījumu, tostarp organiskos un minerālmēslus, kā arī irdinātājus vai augsnes uzlabotājus.
Organiskie mēslošanas līdzekļi
Organiskie mēslošanas līdzekļi (nobriedis komposts, humuss, vermikomposts, sapropelis) neiedarbojas tik ātri kā minerālmēsli, taču tieši tā ir to priekšrocība: augi nepieciešamās barības vielas patērēs pakāpeniski, tām mineralizējoties un nonākot augsnes ūdenī.
Komposts un kūtsmēslu humuss ir visvieglāk pieejamie organiskie mēslošanas līdzekļi, ko iegūst, sadaloties augu atliekām un mājlopu ekskrementiem. Jebkura organiskā viela ilgstoši jākompostē, līdz tā veido viendabīgu, irdenu substrātu.
Tikai pēc tam mēslojumu var pievienot augsnei stādu audzēšanai. Lai paātrinātu kompostēšanās procesu, kūtsmēsli un komposts regulāri jāsamitrina un jāapstrādā ar efektīvo mikroorganismu (EM) preparātiem.
Biohumuss jeb vermikomposts tiek iegūts, sliekām pārstrādājot organiskos atkritumus, piemēram, kūtsmēslus, lapas vai pārtikas atliekas. Tas ir efektīvs un pilnīgi drošs organiskais mēslojums, kura uzturvērtība ir daudz augstāka nekā humusam un parastajam jauktajam kompostam.
Vermikomposts satur pilnu makroelementu un mikroelementu klāstu, kā arī augu hormonus un antibiotikas, enzīmus, humīnskābes un lielu skaitu labvēlīgu mikroorganismu. Vermikomposta pievienošana stimulē bioķīmiskos procesus augsnē un uzlabo tās struktūru.
Sapropelis ir daudzslāņains nogulums, kas uzkrājas saldūdens tilpņu dibenā. Tas veidojas no atmirušajiem ūdensaugiem, dzīvo organismu atliekām un augsnes.
Sapropelis ir bagāts ar minerālvielām, aminoskābēm un enzīmiem. Tas satur arī humusvielas, kas spēj stimulēt augu attīstību.
Svarīgi!
Ja izmantojat organisko mēslojumu no sava dārza, tas 15 minūtes jātvaicē mikroviļņu krāsnī vai 20–30 minūtes jāpatur cepeškrāsnī 90–100 °C temperatūrā, lai iznīcinātu kaitēkļus, patogēno mikrofloru un nezāļu sēklas.
Cik daudz organiskā mēslojuma jāpievieno kūdras augsnei? Tas viss ir atkarīgs no tā, kā audzēsiet stādus. Piemēram, sējot tomātus, kas tiks audzēti, veicot piķēšanu, kūdras augsnei pietiek pievienot aptuveni 20% vermikomposta vai 30% komposta.
Ja stādus uzreiz audzē atsevišķos traukos (piemēram, papriku, baklažānus vai gurķus), organiskā mēslojuma daudzums jāpalielina līdz 35–40%.
Augsnei var pievienot arī vairākus organisko vielu veidus vienlaikus: piemēram, 10% sapropeļa un 20% komposta vai humusa. Īpaši labi uz organisko mēslojumu reaģē ķirbju dzimtas kultūraugu dēsti.
Minerālie un mikrobioloģikie (baktēriju) mēslošanas līdzekļi
Ja par pamatu izmantojat veikalā nopērkamu kūdras augsni, tā parasti satur pilnu minerālmēslu klāstu. Visu makroelementu un mikroelementu daudzumam jābūt norādītam uz iepakojuma.
Tomēr, ja pamanāt minerālvielu trūkumu vai ja iegādājāties kūdru vai kokosriekstu substrātu bez mēslošanas līdzekļiem, noteikti pievienojiet ilgstošas iedarbības minerālu kompleksu: piemēram, “Yara Mila Complex”, “Osmocote” vai citus. Kā mēslojumu var izmantot arī koksnes pelnus.
Mēslojuma izvēle un lietošanas devas ir atkarīgas no auga vajadzībām un augsnes maisījuma sastāva. Piemēram, audzējot kāpostu stādus, lielisks profilakses līdzeklis pret sakņu kaitēm ir pievienot tasi koksnes pelnu kūdras substrātam, kas sajaukts ar humusu vai kompostu.
Baklažāniem, pipariem un selerijām vislabāk izvēlēties granulētos minerālmēslus, kas barības vielas atbrīvo pakāpeniski vairāku mēnešu laikā (“Osmocote Pro,” “Basacote Plus”, “Yara Mila Complex” u.c.).
Svarīgi arī atcerēties, ka labvēlīgās augsnes baktērijas uzlabo augu barošanos, pārveidojot noteiktus makroelementus un mikroelementus bioloģiski pieejamās formās.
Tāpēc stādu augsnei ir lietderīgi pievienot baktēriju mēslojumu, tostarp slāpekli fiksējošas, fosfātus mobilizējošas un silikātus veidojošas baktērijas (“Phosphatovit”, “Ecogum Bio” u.c.).
Pirms sējas augsnes apstrādei ieteicams izmantot arī bioloģiskos preparātus, kuru pamatā ir “Bacillus subtilis”, “Trichoderma” un citi labvēlīgie mikroorganismi.
Zināšanai!
Baktēriju mēslošanas līdzekļu, EM preparātu un bioloģisko fungicīdu ievadīšana augsnē veicina labvēlīgas mikrofloras veidošanos, stiprina augu imunitāti un aizsargā tos no .dažādām kaitēm.
Augsnes irdinātāji
Pievienojot augsnei irdinātāju (vermikulītu, perlītu, diatomītu, ceolītu vai smiltis), substrāts ātrāk un vienmērīgāk samitrinās, novērš sablīvēšanos un labāk saglabā mitrumu un barības vielas.
Irdenā augsnē augu saknes saņem pietiekami daudz skābekļa, un patogēnā mikroflora attīstās retāk. Tādēļ irdinātāju lietošana palīdz radīt vislabvēlīgākos apstākļus augu attīstībai.
Vermikulīts ir slāņainas vizlas veids. Karsējot tas izplešas, pārvēršoties unikālā, mikroporainā, vieglā materiālā.
Vermikulītam ir ļoti augsta ūdens absorbcijas spēja — līdz pat 500% (100 grami šī materiāla absorbē aptuveni 500 ml ūdens) — un tas acumirklī absorbē mitrumu un izšķīdušās minerālvielas, pēc tam pakāpeniski atdodot tās augiem pēc nepieciešamības. Tā rezultātā augus var laistīt retāk un mazāk uzmanības pievērst piebarošanai.
Agroperlītu ražo, sasmalcinot un termiski apstrādājot perlītu, skābu vulkānisko stiklu. Agroperlīts labi absorbē mitrumu un tam ir zema siltumvadītspēja, tāpēc tas ir ideāli piemērots lietošanai karstā laikā. Augsnes virsmas mulčēšana ar perlītu aizsargā augu saknes no pārkaršanas.
Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka agroperlīts rada daudz putekļu. Tāpēc, strādājot ar sausu materiālu, noteikti uzlieciet respiratoru vai aizsargmasku, jo sīkas perlīta daļiņas var tikt ieelpotas un izraisīt nopietnas veselības problēmas. Drošības apsvērumu dēļ perlīts pirms pievienošanas augsnei ir jāsamitrina.
Diatomīta zeme ir viens no dārgākajiem un efektīvākajiem augsnes irdināšanas līdzekļiem. Tas ir minerāls, kas sastāv no diatomītu čaulu nogulumiem.
Diatomīta zemei ir augsta porainība un ūdens saglabāšanas spēja, tā ievērojami uzlabo augsnes struktūru un kavē patogēnās mikrofloras veidošanos augsnē. Pateicoties absorbējošajām īpašībām, diatomīta zeme novērš minerālvielu izskalošanos no augsnes.
Diatomīta zeme sastāv no gandrīz 85% amorfā silīcija, ko augu saknes viegli absorbē. Papildus silīcijam diatomīta zeme satur kalciju, magniju, boru un citus svarīgus elementus.
Tādēļ šā materiāla pievienošana augsnei paātrina augšanu, sakņu veidošanos un ziedēšanu, palielina lapu plākšņu biezumu, uzlabo augu izturību un stimulē fotosintēzi.
Zināšanai!
Līdzīgas īpašības piemīt arī minerālam ceolītam. Tas ir arī lielisks augsnes ielabotājs, kas bagātina to ar labvēlīgiem mikroelementiem.
Tomēr, izvēloties ceolītu, esiet uzmanīgi: pērciet tikai vulkānisko, nevis okeānisko ceolītu. Vulkāniskais ceolīts saglabā savu formu mitrumā, savukārt okeāniskais ceolīts pārvēršas mālā un nav piemērots augsnes irdināšanai.
Turklāt – lai uzlabotu caurlaidību, stādu augsnei var pievienot arī smiltis. Stādu augsnei vislabāk piemērotas rupjgraudainas upes smiltis. Karjera smiltis satur dažādus piemaisījumus, piemēram, mālu, putekļus un minerālvielas, kas var negatīvi ietekmēt augu attīstību.
Cik daudz irdinātāja vajadzētu pievienot stādu augsnei? Vidēji pietiek ar 15–20%. Tomēr, audzējot stādus paplātēs (kasetēs) un seklākos konteineros, kur augsne ātri izžūst, augsnes irdinātāja daudzumu var palielināt līdz 25–30%, izmantojot vermikulītu vai perlītu.
Var sajaukt vairāku veidu augsnes irdinātājus: piemēram, upes smiltis un vermikulītu vai perlītu un diatomītu.
Ja, sagatavojot augsni, pārdomāti izvēlas visus komponentus, ņemot vērā stādu augšanas apstākļus un katras kultūras vajadzības, varat izveidot augstas kvalitātes augsnes maisījumu, kurā augi saņems pilnvērtīgu uzturu un harmoniski attīstīsies, norāda dārzkopis Juris.
Cienījamie lasītāji, ja jums noderēja šī informācija, atzīmējiet rakstu ar “patīk” un dalieties ar draugiem. Bet varbūt jums ir pašiem savas metodes augsnes bagātināšanai? Pastāstiet komentāros!
Dzīvesstila vērotājs un zvaigžņu ceļvedis. Meklēju iedvesmu horoskopos, pārbaudu labākās receptes un dalos ar noderīgiem knifiņiem ikdienai. Mana misija — lai ikvienam šeit atrastos savs īpašais stūrītis mieram un jaunām idejām.