Kādā kompānijā es iepazinos ar patīkamu vīrieti. Pēc dažām dienām viņš man piezvanīja un piedāvāja satikties. Bet es tikko grasījos doties uz laukiem.
Draudzene ieteica paņemt līdzi šo vīrieti, sakot, ka šādi es uzreiz varēšot redzēt, kāds viņš ir ka cilvēks un saimnieks.
Daudziem vārds “vasarnīca” saistās ar šašliku cepšanu. Bet man ir bankas kredīts, tāpēc dzīvoju no algas līdz algai un taupu. Ledusskapī glabāju vienu vistu, ar kuru biju plānojusi iztikt vismaz nedēļu.
Paņēmu vistu, iemarinēju, nopirku maizi (man pie mājas ir maiznīca) un devos pēc kavaliera. Viņš palūdza man piebraukt un viņu savākt, jo viņam pašam automašīnas nav.
Tātad – es piebraucu pie vīrieša mājām, viņš iznāca ārā, bet rokās viņam nekas nebija. Viņš iekāpa mašīnā un sacīja:
– Es ceru, ka tev vasarnīcā vismaz būs ēdamais? viņš vaicāja.
Es teicu, ka nekā nav. Pa ceļam piestājām pie veikala, viņš pats aizgāja iepirkties un atgriezās ar maisiņu.
Ieradāmies vasarnīcā, izrakām nedaudz kartupeļu, pagatavojām tos un vistu uz grila un sākām klāt galdu…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk