Daniels gulēja, bet vecmāmiņa sargāja sava mīļotā mazdēla miegu. Veras kundze savā dzīvē daudz laba nebija piedzīvojusi. Meita Irēna jau pusaudžu gados lika saprast, ka nedzīvos kā mamma.
Jauno dāmu atskaitīja no augstskolas, pēc tam viņa sapinās ar afēristiem un iedzīvojās parādos. Bet drīz apprecējās, laida pasaulē dēlu un gandrīz uzreiz izšķīrās.
Par vīru Paulu Verai bija palikušas tikai miglainas atmiņas. Viņa paslēpa visas fotogrāfijas, vīru atgādināja tikai policista cepure, uz kuras skapī krājās putekļi.
Meitai pastāstīja, ka viņas tēvs esot nomiris komandējuma laikā, lai gan patiesība bija pavisam cita.
Pirms došanās uz darbu, Pauls apskāva sievu un sacīja:
– Viss būs labi. Es drīz atgriezīšos!
Tā bija pēdējā reize, kad Vera redzēja dzīvesbiedru. Vēlāk viņa saņēma informāciju, ka viņš dzīvojot pie citas sievietes.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk