Ikvienam no mums ir bijis pirmais randiņš, tikai šī romantiskā iepazīšanās katram norit savādāk. Kāds/kāda jau pirmajā tikšanās reizē sajūt dvēseļu radniecību ar otru cilvēku un atrod kopīgus sarunu tematus, bet cits izjūt vilšanos, un pirmā tikšanās kļūst par pēdējo.
Savā pieredzē par pirmo randiņu dalījās sieviete vārdā Odeta. Turpmākais stāsts pārstāstīts viņas vārdiem.
Es apprecējos 18 gadu vecumā, iemīlējos 30 gadus vecā vīrietī. Mani vecāki nebūt nebija sajūsmā par manu laulību, bet es biju jauna un spītīga. 18 gadu vecumā man šķita, ka šī mīlestība un laulība būs ideāla un ilgs visu mūžu.
Gadu pēc apprecēšanās mums ar vīru piedzima bērniņš. Mans vīrs priecājās un lepojās, ka piedzimis puika, un visiem stāstīja, ka tagad viņam ir mantinieks.
Bet dēliņam bija trausla veselība, viņš bieži slimoja un pastāvīgi raudāja. Puisēns izslimoja teju visas bērnu slimības. Mans laulātais draugs no tā visa norobežojās, visas rūpes par bērnu uzgrūžot uz maniem pleciem.
Sākumā es uzklausīju vīra sūdzības par bērna raudāšanu naktī. Viņš žēlojās, ka nākamajā dienā jāstrādā, bet mazulis raudot un neļaujot viņam iemigt.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk