Kādu rītu izgāju no dzīvokļa un kaut kam uzdūros. Ieslēdzu koridorā gaismu un ieraudzīju, ka pie mūsu durvīm stāv smirdošs atkritumu spainis.
Es atgriezos dzīvoklī un jautāju mammai, vai viņa nezin, kas par lietu. Viņa izgāja palūkoties uz šo atkritumu spaini. Abas atgriezāmies dzīvoklī, paskatījāmies viena uz otru un sākām apsvērt, ko darīt šādā situācijā.
Mēs bijām pārliecinātas, ka spaini pie mūsu dzīvokļa durvīm nolikusi negantā kaimiņiene.
Doties pie viņas un sarīkot skandālu nebija īstais risinājums, jo, mūsuprāt, tas tikai “iesūktu” mūs domstarpību un strīdu pasaulē. Kaimiņiene jau sen ir šķīrusies no vīra, bet tā arī dzīvo dzīvoklī, kas viņai kopīgs ar bijušo vīru.
Bērni ir izauguši, viņiem ir pašiem savas ģimenes. Kaimiņienes bijušais vīrs, tēvocis Juris, bija vienīgais labais cilvēks šajā ģimenē. Parasts vīrietis, strādīgs, simpātisks un labsirdīgs.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk