Mans kaimiņš ir četrdesmit gadus vecs vīrietis. Dzīvo kopā ar māti viņas dzīvoklī. Viņa gatavo, uzkopj mājokli, rūpējas par dēlu. Sniedz pārmērīgu aprūpi, it kā viņš būtu zīdainis vai invalīds.
Vīrietis vienmēr ir paēdis un labi apģērbts. Ēdienreizēs viņu gaida mammas pīrāgi, kompoti un borščs.
Viņš strādā kā frīlanseris, neizejot no mājām, un tikpat kā neparādās sabiedrībā. Šis kungs nekad nav bijis precējies, bet nezaudē cerību atrast dzīves partneri un izveidot nopietnas attiecības.
Ar otrās pusītes meklējumiem viņš nodarbojas jau ilgu laiku. Jau gadus sešpadsmit dzīvojam vienā kāpņu telpā – cik es zinu, viņš visu šo laiku viņš ir meklējis savu izredzēto…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk