Ir mammas, kuras es klasificēju kā vaimanātājas, jo pēc bērniņa piedzimšanas viņas uzreiz sāk žēloties, kā nav laika, ka nogurst, nepietiekami izguļas un tamlīdzīgi. Bet – kad mazulis paaugas, šīs sievietes dzemdē vēl vienu bērnu un turpina vaimanāt ar divkāršu spēku.
Tomēr ir arī mātišķības otra puse, kuru gribas aplūkot sīkāk.
Anastasija nepieder pie vaimanājošo māmiņu kategorijas. Sievietei piedzima dēls, kura audzināšanu viņa uzņēmās ar lielu prieku, nevienam citam neko nelūdzot. Viņa nejutās kā ciietēja, bija ar visu apmierināta. Pastaigājās ar ratiņiem interesantās vietās, kur vēl nebija bijusi, austiņās klausoties mūziku. Nodarbojās ar bērna prasmju attīstīšanu. Iemācījās veikt mazuļu masāžu, uzzināja, kā ārstēt visas saaukstēšanās slimības un izdevīgi iegādāties bērnu drēbītes ar atlaidi. Pirka daudz izglītojošu rotaļlietu un grāmatu.
Kad dēliņam bija aptuveni gadiņš, Anastasijas vīrs darba dienās sāka vēlu atgriezties mājās un brīvdienās kaut kur pazust.
Kad abi noskaidroja attiecības, vīrs sievai izteica savas pretenzijas:
– Tev ir liekais svars un pastāvīgi esi nogurusi. Tu vairs nelieto kosmētiku un neej pie friziera. Tu runā tikai par bērna iesnām un miljoniem veidu, kā tās ārstēt. Ja kaut ko lasi, tad tikai māmiņu forumus. Tevi neinteresē nekas, izņemot bērnu. Agrāk tev patika dejot, bet esi pametusi šo aizraušanos.
Vīrs uzskata, ka Anastasija degradējas un nerūpējas par savu ārieni. Pēc viņa teiktā, citas sievietes grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājuma laikā izskatās labi. Viņas taisa manikīru sev un citām dāmām, lai nopelnītu papildu naudu. Vienmēr ir uzkrāsojušās un ieveidojušas matus. Viņām ir savas intereses un vaļasprieki.
Anastasijai patika pastāvīgi nodarboties ar dēlu, jo viņa bija sapņojusi par mazuli un ilgi viņu gaidījusi. Tomēr viņa gribēja arī pietiekami izgulēties, satikt draugus un apmeklēt frizieri. Tāpēc viņa vīram atbildēja šādi:
– Tu varētu pieskatīt dēlu, lai es varētu izgulēties. Pastaigājies ar viņu, bet es aiziešu pie friziera. Palūdz savai mammai, lai viņa nedēļas nogalē pasēž ar mazo, bet es aiziešu uz teātri un ar draudzenēm satikšos kafejnīcā. Un labāk, lai tā būtu visu laiku, tad man pietiks laika hobijiem un atpūtai.
Vīrs sievas teiktajā īpaši neiedziļinājās un pat negribēja. Kad bērns piedzima, Anastasija kļuva nobriedušāka un uzņēmās par viņu pilnu atbildību. Jaunā sieviete zināja un pieņēma, ka viņai būs jāatsakās no daudzām lietām sava dēla labā. Uz kura cilvēka rēķina viņai būtu jānodarbojas ar savu attīstību?
Bet Anastasijas vīra dzīvē praktiski nekas nav mainījies. Viņš, tāpat kā pirms dēla piedzimšanas, ik dienu devās uz darbu un tikās ar draugiem.
Un no tā izriet šāds jautājums: “Kurš no abiem laulātajiem ir mainījies un attīstās, un kurš ir palicis tajā pašā vietā un nevēlas neko mainīt?”
Turpmāk vīrs sievai pretenzijas vairs neizteica. Galu galā viņš nevēlējās savu brīvo laiku ziedot bērnam, it īpaši regulāri. Vecmāmiņas ir aizņemtas: viena joprojām strādā, otrai jau mazbērnu ir krietns bariņš. Tāpēc reti kad izdodas omītes iesaistīt Anastasijas dēliņa pieskatīšanā.