Ak, šie bērni ar savu spontanitāti un viņu priekšstati par skaistumu! Mēs stāstam stāstu par reālu braucienu ar autobusu, kur konduktore kļuva par pasakas varoni.
Pagājušajā nedēļā man nācās braukt autobusā ar 3 – gadīgo māsas meitu …
Sākumā vajadzētu pateikt, ka vecvecāki viņai nesen parādīja padomju pasaku par Buratino. Meitene, kuru iespaidoja Malvīnes skaistums, jautāja, kur viņa dzīvo un ko tagad dara. Pieaugušie, kuri acīmredzot bija noguruši no bērna ziņkārības paskaidroja: Malvīne ir pieaugusi, kur viņa dzīvo un strādā – nezinām.
Iekāpjam autobusā, apsēžamies. Sameklēju naudu. Es gaidu konduktoru. Pienāk žilbinoša dāma no 45-48 gadiem, tirkīza krāsas kažokādas vestē ar aveņu krāsas tilla maliņām un pieaudzētām skropstām. Bet, velns lai parauj, KĀDAS skropstas! Skropstu kaudzītes 4 cm garumā, izlīdušas no augšējā un apakšējā plakstiņa, atkārtojās pēc aptuveni 5 mm. Priekšstats beidzās ar gaišzilajām ēnām un zilu kontūru līdz deniņiem.
Es nodrebēju, uz viņu paskatoties, bet blakus sēdošā māsas meita priecīgi iesaucās: – Nataša, Nataša! Lūk, Malvīne, tā ir viņa !!! Tante, Jūs esat Malvīne, vai ne? Jūs jau esat pensijā, vai ne?
Es domāju, ka dāma – konduktore, kad cieta mocības no meistares rokas, un veica krāsošanos, nekādi negaidīja, ka šo kosmētikas mākslas brīnumu kāds nosauks par Malvīni pensijā …