Petija Sančeza atrada jaunu draugu, nākotne ar kuru viņai šķita pasakaina. Vīrietis mīlēja Petiju līdz ārprātam, ar īpašu kaislību. Viņam patika, kad viņa meitene … ēda. Sava vīra dēļ Sančezai visu laiku vajadzēja ēst. Visu laiku, neapstājoties. Petijas partneris gribēja, lai viņa uzaudzina savam ķermenim taukus un palielina savu svaru.
Sākumā viss bija kārtībā. Petija pacietīgi izturēja visas vīra «dīvainības», turpināja ēst, nedaudz palielinot svaru. Bet, pats sliktākais viņu gaidīja tālāk.
Vīrs uzstāja, lai viņa ēstu VISU laiku, arvien vairāk un vairāk. Vai tas bija kaitīgi viņas veselībai? Protams. Bet, vīrieti tas nemaz neuztrauca. Situācija pamazām pārvērtās par kaut kādu psiholoģisku spīdzināšanu. Petija saprata, ka drīz vien liekais svars sāks apdraudēt viņas veselību un varbūt pat dzīvību.
Sančezas vīrs burtiski «izvaroja» viņu ar ēdienu, lika patērēt vismaz 13 000 kalorijas dienā ( normālam cilvēkam ir nepieciešami tikai 2000)! «Brokastīs es parasti ēdu maizi ar gaļas mērci, desiņas, bekonu, pupiņas, 4 olas, sviestu, sieru un ievārījumu.
Apelsīnu sulu, protams. Un to visu — vienā piegājienā», — stāsta Petija. Sievietes svars uz šo brīdi sasniedza 330 kg. Bet, vīram tas nebija pietiekami?
Drīzumā Petija jau nevarēja patstāvīgi staigāt. Katrs solis izdevās ar grūtībām. Pat sēžot, viņa izjuta sāpes. Pēc kāda laika ēdiens kļuva par atkarību. Petija gāja ārā tikai tāpēc, lai nopirktu produktus. Ar draugiem viņa pārtrauca tikšanos, tikai piespieda sevi iziet uz svarīgām ģimenes tikšanām. Smaidīt, kādreiz priecīgā un laimīgā sieviete bija atradusi.
Petija saprata, ka tā vairāk nevar turpināties. Sieviete izmisīgi vēlējās mainīt savu dzīvi. Drīzumā viņa izšķīrās ar savu vīru un atkal sāka ēst normālās proporcijās. Sākumā to bija grūti sasniegt — atkarība bija sasniegusi savu maksimumu. Petija pārgāja uz dārzeņiem un augļiem, dabīgu gaļu, pārtrauca lietot mākslīgos taukus, sasniedzot pirmos panākumus.
Soli pa solim viņas dzīve atkal atgriezās normālā stāvoklī. Dēls palīdzēja Petijai pārvietoties. Sieviete jau zaudēja 120 kg, bet saprot, ka priekšā vēl ilgs ceļš. «Rūpējieties par sevi. Es biju atkarīga. Atkarīga no vīra, no ēdiena. Es varēju vienkārši nomirt, ja turpinātu dzīvot tā, kā es dzīvoju», — iesaka Petija.