Garkājzirneklis ir visatšķirīgākais no visiem zirnekļiem.
Apaļais ķermenis un garās, tievās kājas tos ļauj viegli pamanīt, un ne reizi vien visi tos esam redzējuši, karājoties pie sijām, nereti vārda tiešajā nozīmē!
Tomēr par šo izplatīto zirnekļu sugu pastāv daudz maldīgu priekšstatu. Mēs neko daudz nezinām par garkājzirnekļiem, bet šie 15 fakti iespējams, pilnībā mainīs jūsu domas par šiem radījumiem!
1. Tie nav gluži zirnekļi.
Patiesi! Garkājzirnekļi drīzāk pieder skorpionu kārtai, nevis zirnekļveidīgajiem. Tiem ir tikai viens acu pāris, tiem nav zīda pavediena, tā galvkrūtis ir visai saplūdušas ar vēderu, atšķirībā no vairums zirnekļu ar ”vidukli”.
2. Tie nav indīgi.
Kā vēsta izplatīts mīts, garkājzirnekļi ir ļoti indīgi, taču patiesībā tiem nav ilkņu un nespēj izlaist indi. Kas attiecas uz cilvēkiem – mums tie ir pilnīgi nekaitīgi.
3. Mums visapkārt tie ir bijuši daudzu gadu garumā.
Zinātnieki Skotijā atraduši ļoti labi saglabājušos pārakmeņojušos zirnekli. Tiek uzskatīts, ka tam ir ne mazāk kā 400 milj. gadu. Tas nozīmē, ka tie bijuši jau 200 milj. gadu pirms dinozauriem!
4. Jūs tos varētu atpazīt arī ar citu nosaukumu.
Garkājzirnekļi ir bieži sastopami Ziemeļamerikā, taču tieši šī zirnekļveidīgo suga ir sastopama arī citās pasaules daļās, tiem ir dažādas rakstura īpatnības, tādēļ var tikt saukti arī citos vārdos.
5. Tie ir sastopami visā pasaulē.
Garkājzirnekļi ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Visbiežāk tie ir sastopami mitrās vietās, piemēram, zem akmeņiem, alās, kritušo lapu tuvumā.
6. Tiem piemīt dažādas formas.
Ir zināmas vairāk kā 10 000 šī zirnekļa sugas, un zinātnieki atklāj aizvien jaunas. Tas viss ir tādēļ, ka zirnekļveidīgo ceļošanas veids nav gluži tas pareizākais un, kad ceļojumu pārtrauc kāds ģeogrāfisks šķērslis, piemēram, upe vai kalns, populācija atdalās un iegūst citādāku izskatu.
Tas izskaidro to, kādēļ garkājzirnekļi tik ļoti atšķiras viens no otra.
7. Tie dzīvo baros.
Diezgan bieži iespējams novērot garkājzirnekļu barus, tomēr zinātnieki vēl joprojām nav atklājuši kāpēc. Iespējams, tā ir aizsargreakcija pret uzbrucējiem, vai arī šādā veidā zirnekļi uztur mitrumu sausos apstākļos.
8. Tie nedodas biežās pastaigās.
Neraugoties uz garajām kājām, šiem zirnekļveidīgajiem nepatīk īpaši daudz kustēties. Tie lielu savas dzīves daļu spēj pavadīt kādā spraugā vienā teritorijā.
9. Zirnekļi spēj pārspēt viltībā savus uzbrucējus.
Visbiežāk ar tiem barojas putni, vardes un ķirzakas, bet garkājzirnekļi jau ir izstrādājuši slēptu taktiku, lai nekļūtu par kāda pusdienām. Šie zirnekļi spēj izlikties par mirušiem, maskēties, pat izdalīt nepatīkamu smaku, lai atvairītu plēsoņas.
10. Tie ir ļoti tīrīgi.
Daudzas sugas par sevi rūpējas, izbāžot vienu kāju, caur mazajām knaiblītēm pie mutes. Tādā veidā iespējams atbrīvoties no uz ķermeņa esošajiem parazītiem.
11. Tie ir ilgdzīvotāji.
Lielās garkājzirnekļu sugas dzīvo līdz 2 gadiem, kamēr mazākās dzīvo pat 7 gadus ilgi. Tiesa gan, tas nav ļoti daudz, bet nav arī slikti!
12. To kājas neataug.
Pretēji izplatītajam viedoklim, garās kājas šiem zirnekļiem, sasniedzot briedumu, vairs neataug. Tā kā zirnekļveidīgie labprātīgi nomet savu kāju, lai izvairītos no uzbrucējiem vai arī cīņas laikā ar citiem tēviņiem, tas nozīmē, ka daudziem pieaugušiem indivīdiem mēdz būt tika sešas vai septiņas kājas astoņu vietā.
13. Zinātnieki vēl joprojām nesaprot, vai šie zirnekļi ir plēsēji vai maitēdāji.
Zinātnieki tā arī nav spējuši noskaidrot: garkājzirnekļi medī savas vakariņas paši vai arī nejauši aiz tām paklūp. Tā kā tiem nav ilkņu un lielu knaibļu, šķiet, tie nespēj neko nomedīt… tātad visdrīzāk tie barojas ar atliekām, ko kāds atstājis pirms viņu atnākšanas.
14. Nav zināms arī, kā tie vairojas.
Dažu garkājzirnekļu sugu pārstāvji ir tik mazi, ka ir gandrīz neiespējami ilgu laiku tos izsekot. Tas viņu kāzu rituālus patur noslēpumā. Ir zināms, ka apaugļošana notiek ārpus zirnekļa ķermeņa: vīriešu kārtas pārstāvis sagatavo spermu, ko nodod mātītei. Kas notiek tālāk – paliek katra paša iztēles ziņā.
15. Daži garkājzirnekļu vīriešu kārtas pārstāvji ir ļoti – ļoti nelietīgi.
Vairumā gadījumu tēviņiem ir garas kājas ar izaugumiem uz tām, kādu nav mātītēm. Turklāt ir divu veidu tēviņi: tie, kas izskatās pavisam citādāk nekā mātītes un ”nelietīgie tēviņi, kas ir tik ļoti līdzīgi mātītēm, ka spēj tām piekļūt pārošanās laikā, nekonkurējot ar citiem tēviņiem.
Iespaidīgi! Tagad es tiem izrādīšu daudz vairāk cieņas, kad tie klīdīs pa manu pagalmu!
Padalies ar šiem aizraujošajiem faktiem!