Daudzi cilvēki baidās no augstuma un lidojumiem.
17 gadīgās Džulianas Koepkes stāsts atšķiras no daudziem citiem stāstiem. Jūs uzzināsiet, cik spēcīga var būt cilvēka vēlēšanās izdzīvot.
Meitene kopā ar māti 1971. gadā lidoja pār Amazoni, kad negaidīti lidmašīna iespēra zibens un tā sāka krist.
Džuliana nokrita no 2 jūdžu augstuma, bet meitenes māte neizdzīvoja.
Pārsteidzoši, ka meitene izturēja džungļos 10 dienas, līdz viņu atrada.
Diez vai parasts cilvēks varētu tādos apstākļos izdzīvot, bet Džuliana ir īpaša meitene.
Viņa piedzima Peru, vācu ģimenē. Tēvs bija zoologs, bet māte – ornitoloģe.
Māte pētīja Amazones mežus un daudz laika tajos pavadīja kopā ar meitu.
Fotogrāfijā redzama viņas māte Marija, kura neizdzīvoja katastrofā.
Džuliana daudz zināja par tropiskajiem mežiem.
Viņa izdzīvoja.
Meitene nebija domājusi, ka šīs zināšanas kādreiz viņai palīdzēs izglābties.
Džuliana ar māti Ziemassvētku priekšvakarā lidoja uz Vāciju.
Meitene pastāstīja, ka sākās vētra, un kad zibens iepēra lidmašīnā, visi sapratuši, ka tas ir ļoti nopietni.
Apmēram pēc 10 minūtēm viņa ieraudzījusi, ka liesmo lidmašīnas dzinējs. Mamma pateikusi: ”Tagad ir beigas”. Tas bija pēdējais, ko meitene dzirdējusi no mātes.
Meitene saprata, ka lidmašīna krīt un domāja, ko darīt tālāk.
”Pēkšņi troksnis apklusa, es piesēju sevi pie sēdekļa un dzirdēju tikai kaut kādas skaņas” – viņa stāstīja.
Viņa atceras, kā kritusi, bet pēc tam no trieciena zaudējusi samaņu.
Viņa pamodās nākamajā dienā ar pamatīgiem sasitumiem, bet skaidri atcerējās, kas noticis.
10 dienas viņa pavadīja džungļos, ar apavu palīdzību pārbaudīja, vai uz zemes nav indīgu dzīvnieku, jo redze viņai bija slikta.
Viņa zināja, ka apkārt ir bīstami augi un dzīvnieki.
Pēc avārijas Džuliana netālu no sevis atrada konfekšu iepakojumu, un tas palīdzēja viņai izdzīvot.
Ceturtajā dienā viņa atrada mirušo paliekas, tas viņai bija šoks.
Viņa redzēja maitēdājus putnus un saprata, ka drīz nāksies pieredzēt šausmas.
”Es biju kā paralizēta, pirmo reizi dzīvē redzēju līķus.”
Nākamās pāris dienas bija briesmīgas, viņai nācās tīrīt savas brūces no kāpuriem.
Beidzot, jau 10 dienā, viņa izdzirdēja balsis. Tie bija mežcirtēji.
Džuliana labi runāja spāņu valodā un varēja visu paskaidrot. Vīrieši meiteni pabaroja un apstrādāja brūces.
Nākamajā dienā ieradās glābēji un nogādāja meiteni pie tēva.
Šodien meitene turpina savas mātes darbu, viņa dzīvo Vācijā un strādā par bioloģi. Līdz pat šim brīdim par viņas izdzīvošanu klīst leģendas…
Avots: adfave.ru