Tad no stresa man pat sākās problēmas ar veselību. Ko darīt sievietei, ja viņai nav personīgās dzīves? Strādāt, strādāt un vēlreiz strādāt! Metos darbā ar pilnu krūti. Rukāju gandrīz 14 stundu dienā. Brīvprātīgi. Nesūdzējos. Viss mani apmierināja.
Un tad pēkšņi sapratu, ka savā labā varu strādāt tikpat daudz un nopelnīt daudzkārt vairāk. Šī ideja mani sāka vajāt. Drīz pametu esošo darbu un sāku strādāt nekustamo īpašumu sfērā.
Tā nav mana specialitāte, taču šis fakts mani neapturēja – es sasniedzu virsotnes šajā jomā un pēc gada kļuvu par vienu no lielākajām uzņēmējām savā mazpilsētā.
Līdz tam laikam man pilsētā jau piederēja divi dzīvokļi. Es tos pārdevu un nopirku divstāvu māju ar verandu un zemes gabalu 10 kilometrus no pilsētas.
Protams, visi draugi un paziņas, tostarp vīramāte, uzzināja par maniem panākumiem. Viņa man daudzas reizes zvanīja, piedāvāja satikties, jo tagad biju kļuvusi par vedeklu ar biezu maku.
Es visos iespējamos veidos atteicos no komunikācijas, bet vīramāti tas neapturēja. Kādu dienu viņa uzradās uz mana sliekšņa ar diviem koferiem. Kā viņa uzzināja manu adresi, dievs vien zina.
– Ko tu te dari? es jautāju.
– Nu, vedekliņ, es pārvācos pie tevis. Es tev 24 stundas diennaktī stāstīšu, kāds mans Nikolajs ir gudrs, izskatīgs, atbildīgs vīrietis.
– Tu dzīvo iztēles pasaulē. Es tevi nelaidīšu savā mājoklī, tu šeit nedzīvosi, bet par savu Nikolaju vari pastāstīt citiem, es viņu pazīstu personīgi, es paudu.
– Nē, dārgumiņ, tu kļūdies. Esmu brīvs cilvēks, varu dzīvot, kur gribu. Un joprojām ir daudz kas, ko tu nezini par Nikolaju.
Man likās, ka vīramāte joko. Jā, viņa joko! Mēs ar viņu nodzīvojām kopā trīs nedēļas. Reiz viņa nopūdelēja savu laimi, bet tas, ko tagad viņa centās panākt, bija nesaprotami. Pēc trim nedēļām pie mums ieradās mans bijušais vīrs.
– Mammu, tas nav normāli, ka tu mitinies šeit, ejam mājās, es lūdzu tevi kā cilvēku. Tu nevari vienkārši dzīvot kāda cita mājā.
– Nē, es nekur neiešu. Šī ir tava māja, Koļa. Pareizāk sakot, mūsu māja! Nu ko, kad būs kāzas? – smaidot teica vīramāte.
Atzīšos, ka manas jūtas pret bijušo vīru nebija izplēnējušas. Vienkārši visu šo laiku gribēju viņam pierādīt, ka dzīvē nepazudīšu un spēšu nopelnīt vairāk nekā viņš.
Galu galā Lidijai Vasiļjevnai izdevās panākt savu. Sākumā Koļa pāris reizes mums sarīkoja “slepenus” randiņus, tad mēs oficiāli atkal sarakstījāmies, bet kāzas nerīkojām.
Bet ko tu domā par šo stāstu un tā varoņiem? Vai vīramāte cenšas čakarēt arī tavu dzīvi? Priecāsiemies, ja dalīsies ar savu pieredzi komentāros!