Tev pēkšņi parādīsies daudz brīvu vakaru
Vakarā tu pārnāc mājās no darba un pēkšņi atklāj, ka tev nav pilnīgi nekā ko darīt! Tavs labākais draugs remontē dzīvokli, trakulīgo studentu gadu draudzene auklē mazuli, draugi, ar kuriem jūs kādreiz mīlējāt pavadīt laiku bārā, dod priekšroku izklaidēties kopā ar sievām.
Un, kas ir vēl biedējošāk, tevi tas kopumā apmierina. Jo tevi arvien biežāk apciemo doma, ka pēc smagas darba dienas nav spēka doties kaut kur tālāk no vietas, kur stāv televizors.
Tev sāk patikt seriāli
Iepriekš tev nekad nepietika apņēmības noskatīties šos nebeidzamos stāstus līdz galīgajam atrisinājumam. Bet tagad tu vairs neatceries, cik sezonas pēc kārtas tu nespēj atrauties no “Dauntonas abatijas” un “Šerloka”.
Turklāt nevarētu teikt, ka tevi kaut kā īpaši piesaista notikumu detaļas miglainajā Albionā (Lielbritanijā), kur norisinās šo seriālu darbība. Vienkārši dzīves ritmam ir jābūt mērenākam – nez kāpēc tieši šobrīd tu to esi sapratis diezgan skaidri.
Pat ja tev vēl nav savu bērnu, tavā dzīvē biežāk sāk parādīties ar bērniem saistītas problēmas
Sena drauga dzimšanas diena, augstskolas beigšanas gadadiena – kāpēc gan nesanākt kopā, lai atcerētos pagātni! Bet šādos saietos, ja tos sarīko mājās pie kāda no vecajiem draugiem, arvien biežāk aktualizējas bērnu problēma.
Vismaz vienam no kompānijas būs līdzi atvases, par kuru pieskatīšanu nebūs izdevies vienoties ar omīti.
Sākumā bērnu klātbūtne pat izraisa jautrību, bet vēlāk situācija noteikti noved pie tā, ka visa pieaugušo kompānija spiesta sēdēt virtuvē, kamēr viesistabā plosās mazi bizoņi, kuriem dota pilnīga brīvība, lai tikai viņi aizmirstu par vecāku esamību vismaz uz piecām minūtēm.
Rezultātā pēc šādas ciemošanās tu klusībā piekrīti, ka pulcēšanās mājās pie kāda no draugu kompānijas, tev tagad ir nepieļaujama greznība.
Ēšanas ierobežojumi kļūst par skumju nepieciešamību
Iepriekš tu varēji bez bēdām notiesāt papildu šašlika porciju vai kūkas gabalu: pāris dienas bez vakariņām – un viss atgriezās normālā stāvoklī pats no sevis!
Tagad lieki centimetri un kilogrami sāk parādīties burtiski no nekurienes un ietiepīgi nevēlas pazust. Līdz ar to četrdesmitgadnieces sāk baidīties no svariem, bet vīrieši no rītiem ieskatās spogulī, iepriekš ievelkot vēderu.
Jā, tagad pārtikas ierobežojumi kļūst par mokošu nepieciešamību – no vielmaiņas palēnināšanās tu nevari izvairīties.
Tevi vairs neinteresē citu cilvēku viedoklis
Jaunībā tu nervozi uzklausīji jebkuru tev veltītu repliku. Katra kritiska piezīme tevi iedzina depresijā. Bet tagad ar izbrīnu pamani, ka tevi absolūti neinteresē kāda cita viedoklis par tevi, pietiek ar savējo.
Šīs varētu uzskatīt par pozitīvām pārmaiņām, ja vien jaunatklātā pašapziņa netraucētu tev veidot attiecības gan ar jaunākiem darbiniekiem, gan gados vecākiem priekšniekiem: ar laiku viņi sāks uzskatīt tevi par nekaunīgu un visumā nepatīkamu tipu.
Pēkšņi apkārt parādās kaitinoši daudz jauniešu
Agrāk tu uzskatīji sevi par jaunu un perspektīvu – darbā, sporta klubā, tuvinieku acīs. Bet pēkšņi tu saproti, ka jaunie un perspektīvie tagad jau ir pavisam citi cilvēki, bet tevi visi jau pieskaita pie veterāniem.
Tas tevi dzen izmisumā, bet pamazām tu samierinies ar šo lomu. Attiecībā uz jauniešiem tu pat sāc lietot kaitinošo teicienu “Mūsu laikos gan tā nebija”, ko pats savulaik ienīdi.
Fizisku slodzi izturēt kļūst grūtāk
Ja agrāk tu palaidi garām liftu, varēji bez problēmām uzskriet uz septīto stāvu. Tagad tu mierīgi gaidi lejā, kamēr lifts atgriežas.
Tu sāc braukt uz darbu, neskatoties uz sastrēgumiem, jo brauciens ar autobusu vairs nav tava ierastā rīta izklaide, bet gan slodze, kas pēc intensitātes pielīdzināma pusei darba dienas.
Turklāt tu vairs nevēlies tik strauji kā agrāk palielināt slodzi sporta zālē. Nu un nevajag ar! Galvenais ir neatteikties no nodarbībām – tad varēsi justies līdzvērtīgs ar liftu vismaz tad, kad tas dosies lejā.
Sirmi mati, sasodīts!
Kādreiz tu sapņoji līdzināties Džordžam Klūnijam un pavisam nopietni apsvēri domu nokrāsot pāris pelēkas šķipsnas.
Tagad tev ir sirmi mati bez krāsošanas – taču tā vietā, lai lepotos ar šo skaistumu, ieraugot vēl vienu sirmu matu, tu krīti izmisumā un pat, iespējams, izrauj tos, kamēr neviens neredz.
Sievietēm pēc trīsdesmit klājas vēl trakāk nekā vīriešiem – viņām sirma matiņa parādīšanās ir teju vai pasaules gals.
Par laimi, matu krāsa sola “glābiņu no elles” ikvienam, kas vecāks par 30 gadiem neatkarīgi no dzimuma.
Parādās pirmās krunciņas
Tava āda var būt gluda no dabas, bet varbūt arī tā, ka līdz 30 gadu vecumam izveidojas tā dēvētās vārnu kājiņas ap acīm.
Bet pretgrumbu krēms uz 30-gadnieces plaukta vannasistabā parādās ar tādu pašu neizbēgamību, ar kādu tā paša vecuma vīriešu leksikā izskan replikas par to, ka krunciņas liecinot par dzīves pieredzi.
Tava dzīve kļūst labāka!
Par spīti visam, tu pamazām pamani, ka dzīve kļūst vieglāka un patīkamāka. Tava personīgā dzīve vairs nesastāv no neveiksmīgu randiņu virknes un neveiklām rīta atvadām.
Tev jau ir pastāvīgas attiecības, un, visticamāk, tās kopumā tevi apmierina. Mīlēšanās ir kļuvusi miljons reižu labāka nekā trakajos agrās jaunības gados: tu zini, ko vēlies gultā, un spēj vismaz aptuveni iztēloties, ko vēlas tavs partneris.
Alga vairs “neizkūst” uzreiz pēc tās saņemšanas: tu esi sācis pelnīt vairāk un proti ar šiem līdzekļiem rīkoties.
Pagātnē palicis laiks, kad dažkārt ar draugiem nakti pārlaidi uz grīdas. Tev tagad ir vismaz kāds nebūt jumts virs galvas, un tu to novērtē.
Apkārtējā pasaule vairs nav biedējošs haoss, kā tolaik, kad biji 20-gadnieks, bet gan sakārtota un acij tīkama ainava. Izbaudi to!
Galu galā nepaies daudz laika un sagaidīsi 40-gadnieku krīzi. Lai gan, par laimi, tuvāko desmit gadu laikā par to vari nedomāt!
Ja tev patika šis mazliet ironiskais raksts un tu guvi vērtīgu informāciju, sniedz savu viedokli komentāros un padalies tajā ar draugiem! Būsim pateicīgi!