Mana klasesbiedrene Valentīna pastāvīgi sūdzas par naudas trūkumu. Ar viņu esam draudzenes jau ilgu laiku, tāpēc varam atklāti apspriest jebkuru tēmu. Nesen sāku viņai piedāvāt veidus, kā risināt naudas problēmas. Bet ar laiku sapratu, ka sieviete pati ir vainojama savā bēdīgajā finansiālajā situācijā.
Draudzene desmit gadus strādā darbā, kuru ienīst no visas sirds. Viņa skolā ir sekretāre, kas saņem 20 tūkstošu rubļu (aptuveni 335 eiro) pēc nodokļu nomaksas. Protams, ar šādu naudu ir grūti dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.
Vienlaikus Valentīna man bieži stāsta par saviem sapņiem par pārtikušu un bagātu dzīvi. Viņa vēlas saņemt vismaz divsimt tūkstošus rubļu (vairāk nekā 3000 eiro) mēnesī un neko sev neliegt. Valentīnai ir vīrs, kurš arī maz pelna – tādējādi abi dzīvo no algas līdz algai.
Valentīna nav slikts cilvēks, viņa ir laipna un dzīvespriecīga. Taču pamanīju, ka visas mūsu tikšanās aprobežojas ar vienu tēmu, proti, finanšu trūkumu. Draudzene sūdzas par apātiju, izdegšanu un citām līdzīgām nedienām. Mūsu sarunās viņa sevi nemitīgi no sevis tēlo cietēju.
Es jutu līdzi draudzenei un piedāvāju dažādas problēmas risināšanas iespējas. Ieteicu apgūt jaunu profesiju (tagad ir daudz kursu), kā arī pastāstīju par pareizu budžeta plānošanu. Piedāvāju palīdzēt kompetenti uzrakstīt dzīves gājuma aprakstu (CV) un nosūtīt to potenciālajiem darba devējiem. Kad mēs runājām, Vaļa piekrita visam, ko sacīju, bet nekādas darbības neveica. Viņai pastāvīgi bija iemesli, kāpēc tagad nav īstais laiks kaut ko mainīt. Bet es šādus iemeslus uzskatu tikai par atrunāšanos, lai attaisnotu savu neizdarību.
Neskatoties mazo algu, Valentīna lieto tikai dārgu luksusa kosmētiku. Viņa saka, ka tā esot viņas “vājā vieta”. Es uzskatu, ka barot ģimeni ar nekvalitatīviem produktiem, bet tajā pašā laikā pirkt “Dior” skropstu tušu, ir vājprāta virsotne, bet viņa man nepiekrīt.
Draudzene pauž, ka šādas kosmētikas lietošana ceļot viņas pašapziņu un liekot justies skaistai un iekārojamai sievietei. Man tas nav saprotamams – es varu justies skaista, pat ja uzlieku acu ēnas, kas maksā 100 rubļu (1,7 eiro) akcijas laikā. Galvenais ir iekšējā sajūta un sievišķā enerģija, nevis dārgas kosmētikas tūbiņas koridora plauktā.
Reiz bija situācija, pēc kuras es nolēmu, ka nekad vairs nepiedāvāšu Valentīnai palīdzību. Mana vīra paziņa meklēja palīdzi un piedāvāja pieklājīgu atalgojumu. Uzreiz piezvanīju draudzenei un ieteicu šo vietu. Un ko tu domā? Mana dārgā draudzene atteicās tikai tāpēc, ka darba vieta atrodas patālu no viņas mājām un no rīta būšot jāceļas agrāk.
Un ko domā tu? Vai tavā dzīvē ir bijusi līdzīga situācija, kad draugs vai draudzene tevi ir sadusmojuši ar savu nevēlēšanos kaut ko mainīt, lai dzīvotu labāk? Priecāsimies, ja dalīsies ar savu pieredzi komentāros!