Manu draudzeni sauc Anna, viņai ir 35 gadi. Viņa ir precējusies ilgus gadus, ieguvusi izcilu izglītību, bet nestrādā, jo viņu pilnībā nodrošina vīrs. Kādu dienu mēs sākām runāt par bērniem. Jautāju, kāpēc pārim joprojām nav atvašu. Uz to Anna atbildēja, ka bērnu radīt vajadzējis agrāk, bet tagad jau esot par vēlu.
Es uz to atbildēju, ka 35 gadi ir tieši tas vecums, kad vajag dzemdēt. Ja sieviete ir izveidojusi karjeru, pa šiem gadiem viņai jau būtu bijis jāsasniedz viss, ko viņa gribēja. Tad kāpēc tagad nedzemdēt? Turklāt Annai pat nevajag strādāt algotu darbu, viņa var droši dzemdēt un rūpēties par savu atvasi.
Tomēr viņai uz to ir vienas vienīgas atrunas. Kad bērns sāks apmeklēt bērnudārzu, viņa jau būšot veca, un cilvēki domāšot, ka viņa ir vecmāmiņa, nevis mamma. Minēju daudzus piemērus, kad sievietes dzemdēja 40 gados vai pat vēl lielākā vecumā. Bet tas viņu it nemaz nepārliecināja. Es vienkārši nolēmu, ka Anna un viņas vīrs nevēlas radīt bērnus.
Reiz, kad apciemoju viņus, biju totāli pārsteigta. Izrādījās, ka viņi ir kaķu mīļotāji, un šo pūkaino mājas mīluļu mājās ir tik daudz, ka nevar ne saskaitīt. Katram mājdzīvniekam bija dots cilvēka vārds. Laulātie tik daudz ar kaķiem ucinājās un bučoja tos, ka atlika tikai dupsi noskūpstīt. Tad man galvā parādījās doma, ka būtu labāk, ja viņiem būtu tāda attieksme pret bērniem, nevis pret kaķiem.
Es saprotu, ka katrs var brīvi izvēlēties, kā dzīvot, bet tomēr bērni ir mūsu turpinājums. Vai tad kaķi tev palīdzēs vecumdienās?