Kad Artjoms ierosināja Irinai precēties, viņš uzdāvināja sievietei skaistu un dārgu gredzenu, un viņa nespēja novaldīt smaidu. Un, protams, piekrita laulībām.
Irinas dzīve pirms tam neveidojās pārāk labi. Vīrs viņu iekaustīja, krāpa ar citu sievieti, draudēja. Sekoja laulības šķiršana, pēc kuras Irai vienai vajadzēja rūpēties par meitiņu.
Bet tad beidzot,šķiet, viss bija mainījies! Irina ļoti mīlēja Artjomu un ar lielu prieku piekrita kļūt par viņa sievu.
Sievietes 30 gadus vecajam izredzētajam bija diezgan laba alga – viņš strādāja par celtnieku. Abi apprecējās, un Artjoms nekavējoties sāka būvēt kopīgu māju. Artjoma attiecības ar Irinas meitu izveidojās lieliski, vīrietis pieņēma meiteni kā savu bērnu. Pārim gadus vēlāk pārim piedzima vēl viens bērns.
Cilvēki bieži saka, ka ideālu ģimeņu nav. Irina nekad neticēja šādiem izteikumiem. Taču viņai bija jāmācās no savas pieredzes, ka cilvēkiem parasti ir taisnība šādos jautājumos.
Tovakar Irinu apciemoja draudzene Oļesja. Tieši tad Ira bija stāvoklī, sēdēja mājās viena – Artjoms bija devies apciemot savus vecākus. Oļesjas kompānija bija ļoti patīkama un Ira uzaicināja draudzeni palikt pa nakti.
Kamēr abas dzēra tēju, Oļesja uzvedās savādi. Ira uzreiz saprata, ka draudzene vēlas kaut ko pateikt, bet neuzdrošinās. Viņa jautāja, kas par lietu.
Oļesja nopūtās un pastāstīja kaut ko neticamu.
“Iročka, tā ir tāda lieta… Vai atceries, kad atnāci pie mums uz mana vīra Sergeja dzimšanas dienu? Tu aizgāji agrāk nekā Artjoms. Tad viņš ar Sergeju ilgi runājās virtuvē un stāstīja viņam kaut ko svarīgu un pat parādīja fotogrāfiju. Artjoms atklāja, ka viņam nesen esot piedzimis dēls,” klāstīja Oļesja.
Irina bija pārsteigta. Kāds dēls? Par ko ir runa? Tas nevar būt!
Oļesja paskaidroja, ka Artjoms esot izveidojis otru ģimeni. Un šī savienība pastāvot jau ļoti ilgu laiku, gandrīz kopš kāzām ar Irinu. Turklāt, pēc Oļesjas stāstītā, šīs sievietes bērns esot jau ir otrais, kas viņai piedzimis no Artjoma.
Irinai kļuva slikti. Viņa spēja tikai apsēsties uz dīvāna, jo kājās nespēja noturēties. Topošā māmiņa centās nekrist histērijā, jo nevēlējās nodarīt pāri gaidāmajam mazulim, taču tas īpaši neizdevās. Oļesja bija nobijusies. Viņa nolēma, ka nevajadzēja stāstīt draudzenei grūtniecei šādas ziņas.
Pat no rīta Irina nejutās labāk. Viņa Artjomam uzreiz nepateica, ka visu zina, jo tad viņš būtu sapratis, ka viņa nelietību sievai ir atklājusi Oļesja. Irina nolēma pati atrast visus nepieciešamos pierādījumus, kas liecinātu par laulības pārkāpšanu.
Tas izrādījās ļoti vienkārši. Artjoma klēpjdatorā bija pat trīs viņa “paralēlās” sievas un viņu kopīgo bērnu fotogrāfijas. Tās arī Irina viņam “iebāza degunā” tajā pašā dienā.
Artjoms kādu laiku mēģināja lavierēt, taču diezgan ātri visā atzinās. Viņš teica, ka iemīlējies citā sievietē, taču nevarējis aiziet no Irinas, jo mīlot viņu daudz vairāk. Taču “paralēlā” sirdsdāma palika stāvoklī, tāpēc arī viņš neesot varējis viņu pilnībā pamest. Un tā notika, ka viņš izveidoja otru ģimeni. Tur ir pienākumi, bet šeit, blakus Irinai, esot patiesa mīlestība.
Irinu pārņēma negantas dusmas. Viņa izmeta Artjomu no mājas, sakot, lai viņš nekad neatgriežas.
Lēmums šķirties šķita pilnīgi pašsaprotams. Irinai nodevība vienmēr ir bijusi nepieņemama. Turklāt šajā gadījumā runa bija pat par dubultu dzīvi!
Irinas mamma mēģināja pārliecināt meitu mainīt savas domas. Teica, lai Artjoms vismaz pabeidz mājas celtniecību. Bet Irinai bija vienalga. Viņa iesniedza visus nepieciešamos šķiršanās dokumentus, dzemdēja, bet tad uz viņas pleciem uzgūlās vēl lielākas rūpes
Oļesja reiz draudzenei pastāstīja, teica, ka Artjoms pārcēlies pie viņiem: galu galā viņš un Sergejs vienmēr ir bijuši labākie draugi. Ar otro sievieti viņam attiecības neesot izdevušās, viņa vīrieti esot izlikusi aiz durvīm, jo negribējusi būt viņam par kalponi, kuru viņš kā vagars nemitīgi uzraudzītu.
Lūk, kādu dzīves mācību guva Artjoms. Kā vēsta sakāmvārds: pēc diviem zaķiem dzenas, nevienu nenoķer!