“Man vairs nav spēka! Es negribu nākt mājās pēc darba. Es ierodos un šeit nekas nemainās! Briesmīgs haoss, visur mētājas rotaļlietas, valda netīrība un pa visiem stūriem mētājas veca pārtika,” paziņoja 30 gadīgās Marijas vīrs.
“Visur virtuvē ir netīri trauki! Ledusskapis tukšs, vairs nav spēka Es nolēmu, ka uz laiku pa dzīvošu pie savas mātes, bet, sieviņ, tu padomā. Ja nekas nemainīsies, iesniegšu šķiršanos, jo es vairs nevaru dzīvot tādā bardakā”.
Marija audzina savu divus gadus veco dēlu. Vīrs daudz strādā, bet sieviete ir dekrēta atvaļinājumā. Jā, viņa ir slikta saimniece. Lietas nav sakārtotas, bet mētājas visur – sieviete nav pieradusi pie kārtības. Kamēr nebija bērns, mājās bija vienkārāk uzturēt tīrību. Marija un vīrs kopā tīrīja mājokli katru nedēļas nogali. Tad viņu attiecības bija daudz labākas nekā šobrīd.
Tad viņi varēja atļauties visu, ko vēlas. Turklāt jūtas bija kaislīgākas un maigākas. Bet, kad piedzima dēls, daudz kas mainījās. Mājā bija daudz vairāk lietu un ar vienu skapi nepietika. Vienistabas dzīvoklī tika atvēlēta vieta bērna gultiņai, ratiņiem, bērnu velosipēdam un veļas kalnam, ko Marija nepātraukti gludināja.
Bet dēls ir ļoti ziņkārīgs, te iekāps skapī un tur visu apgriezīs otrādi, tad savu kārtību ieviesīs virtuvē. Puisītis prasa lielu uzmanību. Marijai nebija laika visu sakārtot un pat traukus dažreiz nebija laika nomazgāt. Vīrs teica, ka vairs nepalīdzēs mājas darbos, jo uzskatīja to par negodīgu attieksmi, ņemot vērā, viņš visu dienu ir darbā un tad vēl viņam pieprasa, lai mājās kaut ko darītu. Viņš agri ceļas, vēlu iet gulēt, ļoti nervozē darbā, līdz kuram turklāt ir tālu jābrauc.
Marija visu dienu sēž ar bērnu, viņi dzīvo vienistabas dzīvoklī, nevis divstāvu kotedžā, tāpēc sieviete spēj iztīrīt vienu istabu. Nealgot taču mājkalpotāju, lai sakārtotu lietas vienā telpā, jo īpaši tāpēc, ka tam nav papildu naudas.
Marija zina, ka viņas vīrs ienīst nekārtību mājās, jo viņi tās dēļ daudzkārt strīdējušies Vīrs vairāk nekā vienu reizi mēģināja sievai pateikt, ka nekārtība viņu sadusmo. Viņš viņai jautāja dažādos veidos: draudzīgi, strīdējoties un rīkojot boikotus. Tomēr tas viss deva tikai īslaicīgu efektu, un pēc nedēļas viss bija pa vecam: atkal izlietnē parādījās netīro trauku kalns, visur bija izmētātas rotaļlietas un milzīga veļas kaudze, kas bija jāgludina.
Taču vienreiz vīra pacietībai pienāca gals, un viņš devās dzīvot pie mammas.
“Kāds komandieris atradies! Ja viņš grib, lai mājās būtu kārtība, tad lai pats to nodrošina! Tu nemēģini viņu atgūt. Tev vajadzētu iesniegt šķiršanās pieteikumu, jo viņš tevi nav pelnījis!” – Marijai teica vairākas viņas draudzenes.
Citi sacīja:“Tev nav taisnība! Tu nedrīksti tā uzvesties! Tu esi sieviete un tev jārada omulība mājās! Ja tu paliksi bez vīra, jo negribi sakopt māju, tad tas būs ļoti stulbi. Ātri jāsakārto viss, lai dzīvoklī vienmēr būtu kārtība un komforts”.
Kam, jūsuprāt, ir taisnība šajā situācijā? Vīram, kurš vēlas, lai māja būtu tīra un patīkama, bet nevēlas palīdzēt? Vai Marijai, kura ir par slinku vai bezspēcīga uzturēt mājokli kārtībā?