Kongresa bibliotēka ir lielākā grāmatu krātuve, ne tikai ASV, bet arī visā pasaulē! Tās arhīvos glabājas neskaitāma daudzuma vērtīgu dokumentu, izdevumu, fotogrāfiju, karšu un mikrofilmu.
Īpašu dokumentālu vērtību pārstāv bildes no Lielās depresijas laikiem, jo pateicoties viņām var uzzināt vairāk par tiem grūtajiem laikiem, un ienirt trīsdesmito gadu atmosfērā. Tikai nedaudz vairāk par simts tūkstošu tā laika negatīvu, kas apzināti bojāti …
Trīsdesmitajos gados, ASV fermeru saimniecību administrācija izveidoja informācijas departamentu. Par šīs organizācijas darbiniekiem kļuva sava laika labākie fotožurnālisti. Viņi rūpīgi dokumentēja dzīvi Amerikā kopš Lielās depresijas un Otrā pasaules kara laikiem.
Šis projekts ilga līdz 1944 gadam, un uz šo laiku bija uzņemtas vairāk nekā 270 tūkstošu dokumentālu fotogrāfiju! Bet, tikai vairāk nekā 100 tūkstošs attēlu tika apzināti sabojāti ar viena, vienīga cilvēka palīdzību. Viņš bija Rojs Emersons Straikers —departamenta vadītājs …
Lūk, ko atceras par savu bijušo priekšnieku viens no fotogrāfiem, Bens Šans: «Rojs vienmēr bija slavens ar diktatoriskām manierēm. Viņš pašrocīgi sabojāja vienu trešo daļu manu attēlu. Ja, kāda iemesla dēļ viņam kadrs nepatika, viņš paņēma caurumotāju un pārdūra fotofilmu!»
Zem karstās Straikera rokas nokļuva ne tikai Bena Šana darbi. Gandrīz visi fotogrāfi, kuri sadarbojās ar Informācijas departamentu, sūdzējās par vadītāja dīvaino uzvedību. Saprast loģiku, ar kuru Rojs atlasīja fotogrāfijas, tas bija neiespējami!
«Viņa darbības bija visīstākais barbarisms! Viņa vainas dēļ bija sabojātas simtiem īstu šedevru, kuri pilnībā varēja saņemt prestižas fotoizstādes balvas», — dalījās ar savu viedokli vēl viens fotogrāfs, Edvīns Roskems.
Pats Rojs Straikers nekad neslēpa savu aizraušanos ar cenzūru un savas darbības sauca par «negatīvu slepkavību». Viņš bija ekonomists pēc izglītības, tāpēc nekad neuzskatīja fotogrāfiju no mākslinieciskā skatu punkta. Priekš viņa tas bija tikai sociāli ekonomiskais realitātes fiksācijas veids.
Ja, Rojam Straikeram likās, ka attēls kaut vismazākā mērā kropļo realitāti, viņš nekavējoties ķērās pēc caurumotāja …
«Šodien no fotogrāfijām bieži gaida, lai tās stāstītu visu patiesību. Bet, īsta taisnība ir tajā, ka tikai ļoti rets attēls spējīgs uz to!» — tieši tā izskaidroja savas darbības nežēlīgais cenzors.
Tagad vairāk nekā 170 tūkstošus fotogrāfiju, kas izgāja Straikera atlasi, kļuva par daļu no tematiskās kolekcijas Kongresa bibliotēkā. Atsevišķā arhīvā glabājas arī tūkstošiem citu attēlu, kādreiz cenzora brāķēti un saglabājot uz sevis viņa rīcības pēdas …
Sakarā Roja Straikera darbībām var teikt, ka ASV vēsture ir burtiski pilna ar melnajiem caurumiem … Ja Tev iepatikās raksts, dod to izlasīt saviem draugiem.